× Sarunu pavediens
Manas piezīmes Grāmatzīmes Šodienas notikumi Laupītāju karte
Visatcera almanahs Arhīvs
 

 

Zināšanu testi Kristāla lode Rūnu komplekts Galeonu kalkulators Nomētātās kārtis
  I-Cūkkārpa Torņu punkti Punkti Grifidors Kraukļanags Elšpūtis Slīdenis


  | SLĒGTS NOTIKUMS || JAUNS NOTIKUMS || JAUNA APTAUJA |

» Decembra numurs, 22.12.2016.
Bubuļu kastīte
  Iesūtīts: 04.01.2017 00:37
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

REDAKTORES SLEJA
___________________________________________________
Ir grūti iedomāties, ka ir pagājušas jau 113 dienas, kopš mēs no jauna - vai arī pirmo reizi - šķērsojām Cūkkārpas slieksni, lai atgrieztos zināšanu pilnajās mājās. Liekas, it kā vēl vakardien tiktu veidotas jaunās kalambola komandas un pirmziemnieki satraukti maldītos pa skolas gaiteņiem, cerot atrast meklēto klasi un nenokavēt stundu. Tomēr jau gandrīz četrus mēnešus ikdienā tiekamies klasēs, Lielajā zālē, dažādos pasākumos un vieslekcijās, atklājot jaunus draugus, jaunas intereses un vēlmes, ko piepildīt līdz ar Ziemassvētku brīnumu, kas pavisam drīz būs klāt.

Pusgads tik tiešām paskrējis gluži nemanot, un teju vai nešķiet, ka šis ir jau ceturtais "Bubuļu Kambara" numurs redaktores amatā. Arī šoreiz piedāvajam ieskatīties ne tikai pēdējās notikušajās kalambola spēlēs, kā arī vēl vienā skolas komandā, bet arī izlasīt pāris tematiskos rakstus Ziemassvētku noskaņā. Kādas dāvanas vēlas skolasbiedri? Kādas labāk nedot citiem? Vai atminaties pēdējos svētku pasākumus skolā?

Ieskaites, pēdējie pārbaudījumi un noslēguma darbi vēl tikko ritēja pilnā sparā, tomēr pēc lielā "ak-vai-tiešām-visu-paspēšu" jucekļa novēlam atrast laiku gan sev, gan draugiem. Lai "Bubuļu Kambaris" sniedz jaunas vēsmas nogurušiem, bet apņēmīgiem prātiem un gada pēdējās dienas un nākamā gada pirmās tiek pavadītas ar smaidu uz lūpām! Kā mēdz teikt - kā sagaidīsi gadu, tā arī pavadīsi!

Uz sniegpilnām brīvdienām cerot,
BK redaktore
virsraksts


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 04.01.2017 00:48
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

PASĀKUMU KALENDĀRS:
1. janvāris - 1. februāris

___________________________________________________
8. janvāris: atgriešanās no brīvlaika
10.00 | Platforma 9¾

Lai arī varētu šķist, ka brīvlaiki vienmēr ir par īsu, tomēr šī ir diena, kad visiem ir jāatvadās no Ziemassvētku sajūtas, jāatstāj sarkani baltās cepurītes mājās, jāsapako radu sarūpētie ziemas našķi, ko varēs pirms gulētiešanas slepus grauzt visu atlikušo pusgadu, un jāsteidzas Kingskrosas un ekspreša virzienā. Cerams, ka līdz tam laikam spēks mācību pusgada pieveikšanai būs sakrāts pietiekami!

14. janvāris: herboloģijas vieslekcija
13.00 | Vieslekciju klase 5. stāvā

Esmeraldas Erinas Smitas vārds skolas sienās nav nekāds jaunums, zinot viņu kā herboloģijas pasniedzēju un Kraukļanaga torņa vecāko 2012./2013. mācību gadā. Viņu būs iespējams satikt janvāra sākumā, kad notiks vieslekcija par bīstamajiem maģiskajiem augiem Lielbritānijā. Pat ja herboloģija nav vaļasprieks, tomēr ierasties uz šo notikumu būtu visai noderīgi, lai negadītos brīvā dabā sastapties ar nepatikšanām augu izskatā!

15. janvāris: sprāgstošo ēzeļu turnīrs
13.00 | Noslēpumu zāle 5. stāvā

Nedēļā pēc atgriešanās Cūkkārpā, ikvienam ir iespēja piedalīties kārtējā šogad rīkotajā spēļu turnīrā, šoreiz uz galda liekot lielākoties visiem zināmo kāršu spēli - sprāgstošos ēzeļus. Ja ir vēlme piedalīties, pasākuma pirmās kārtas sākums gaidāms 14.00 (reģistrēšanās ilgst līdz 13.30), savukārt 18.00 gaidāma labāko spēlētāju apbalvošana.

21. janvāris: mikstūru vieslekcija
13.00 | Vieslekciju klase 5. stāvā

Mikstūru mīļotājiem šo sestdienu vajadzēs rezervēt, lai dotos uz vieslekciju, kas veltīta tēmai "Aizraujošā un krāsainā alķīmija", ko vadīs Londonas Mikstūru institūta asistente Elke Marija Arsena ar mācību iestādes studentiem. Lekcija apmeklējama bez iepriekšējām zināšanām, tādēļ tā var šķist interesanta gan pirmziemniekiem, gan pasniedzējiem.

28. janvāris: Cūkmiestiņa apmeklējums
13.00 | Pulcēšanās pie skolas galvenās ieejas

Gada pirmais Cūkmiestiņa apmeklējums, lai arī notiek vien trīs nedēļas pēc atgriešanās, noteikti interesēs jebkuru. Iespēja doties pastaigā pa netālu esošo miestiņu, pavadīt laiku ar draugiem kādā no kafejnīcām, sapirkties jaunus našķu krājumus vai spēles, ar ko izklaidēt sevi un istabas biedrus brīvdienu vakaros… Pavisam noteikti brīvdiena, ko ar nepacietību gaidīs ikviens.

29. janvāris: skolas sniega kauja
13.00 | Kalambola laukums

Ja ir vēlme izkustēties svaigā gaisā kopā ar citiem skolasbiedriem, tomēr kalambols nav topa augšgalā, pēc Cūkmiestiņa apmeklējuma ikviens ir aicināts nodoties pikošanās priekam pie skolas! Gaidāmas daudzas aktivitātes, kā arī sniega tematikā esoša ballīte līdz pat vakariņu laikam, cenšoties ne tikai komandās pēc iespējas vairāk apmētāt pretiniekus, bet arī mēģināt nosargāt pašu veidotos cietokšņus. Tā teikt - izbaudīt pēdējās janvāra dienas pēc iespējas raibāk!



--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 04.01.2017 01:05
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

ZIEMASSVĒTKI CŪKKĀRPĀ
SAULGRIEŽI VAI SNIEGA UN LEDUS FESTIVĀLS?

___________________________________________________
Klāt ir maģijas pārpilnais laiks, kad dienas vairs ir tikai septiņas stundas garas, bet visā pārējā laikā Cūkkārpas apkārtne tinas tumsā. Labi, lai arī laika tēvs mūs ir palutinājis ar sniegu, šobrīd un arī tuvākajās dienās sniegs sastopams tikai Skotijas augstkalnē. Tveriet ziemas sajūtu, kamēr vēl varat, jo brīvlaikā - kas zina, vai jums izdosies sniegu citur sastapt! Klāt Saulgrieži, bet mēs joprojām neesam devušies uz Stounhedžu vai Ņūgrendžas kurgānu, lai novērtētu īpašā mirkļa maģiskumu, tomēr arī tepat Cūkkārpā mēs varam pievērsties maģiskā laika izmantošanai nevis tikai sapņošanai par dāvanām, kuras plēsīsim ārā no čaukstošiem papīriem Ziemassvētku rītā.

Ja ieskatāmies astronomijas tabulās, secinām, ka maģiskākais brīdis sagaidāms 10:44 trešdien 21. decembrī. Enerģētiski spēcīgs laiks zīlēšanai, pareģošanai vai specifisku mikstūru vārīšanai ir sešas dienas pirms un pēc saulgriežiem. Tomēr, kāpēc mēs Cūkkārpā nesvinam svētkus tā, lai izmantotu maģisko laiku pilnībā? Kādēļ nepareģojam, neveicam rituālus ar uguni, nebrūvējam dziras un neveidojam amuletus, bet gan naivi dejojam Lielajā zālē ballē, par pienākumu sev uzliekot tur ierasties obligāti ar pavadoni, jo vieni paši uz balli ejot tikai neveiksminieki?

Kādas ir Cūkkārpas gala nogales svētku svinēšanas tradīcijas? Pirmais, kas nāk prātā, ar sapņainu skatienu skatoties uz trešajā gaitenī piekarināto āmuļu zaru, ir balles. Skolas balle. Arī šogad. Mūs sagaida pasākums mirdzošā zelta tematikā, bet mēs, “Bubuļu Kambara” redakcija, vēlējāmies atskatīties uz jau aizvadītajiem gadiem un palūkoties, kādi pasākumi mums ir bijuši citus gadus. Varbūt tādējādi iegūsim kādu ideju nākotnei, kādu jaunu dvesmu? Varbūt tas, ko vēlas cūkkārpieši, ir tikai labi aizmirsts vecais?

virsraksts

Pērn Lielā zāle ietērpās sniega un ledus seģenēs, mūs visus aicinot pievienoties sniega karaļvalsts dejās. Vēl gadu iepriekš, 2014. gada nogalē Ziemassvētkus sagaidījām Cūkmiestiņā, kur varējām aktīvi un labi pavadīt laiku. Gads pirms tam atkal bija balts un tīrs, piebāzts ar sniegu, ka varētu padomāt - profesoru kolektīvu īpaši aizrauj gaišuma tēma… 2012. gads nebija izņēmums, tikai togad visam vēl bija piepulcinātas gaiši zilas liesmas un migla, kas paslēpa meiteņu glītās kurpītes, jo tā plūda pāris collas virs zemes. Te uz brīdi atelpa no ballēm, jo 2011. gadā cūkkārpieši devās ziemas ekskursijā, kur dzīvošana notika īpatnējā svētku ciematiņā un norisinājās virkne visvisādu pasākumu, kā arī nebija iespējams iztikt bez drāmām (bez tām nevar iztikt nevienā pašā skolas pasākumā). 2010. gadā Lielo zāli atkal bija apņēmusi skolas balle svētku svecīšu gaismās un baltā flīģeļa klavieru skaņu pavadībā. 2009. gadā pūkainas vates sniega kupenas un atkal Lielā zāle, bet vēl gadu iepriekš… tad gan bija pārsteigums — pie skolas bija ieradies cirks. Piparkūku namiņi, priekšnesumi un bezalkoholisks karstvīns (ēs redakcijā domājam, ka kaut kas tāds mums pietrūkst, nākotnē būtu lieliski ko tādu atkārtot). 2007. gads — atkal balta gaisma un ledus; 2006. gads — ledus, tāpat arī 2005. un 2004. gadā…

Ko mēs no tā visa secinām? Ja balle notiek skolā, tad tā 89% gadījumos ir balta sniega un/vai ledus tematikā, protams, ar modifikācijām, bet Lielā zāle ir vairāk vai mazāk balta. Pastāv tikai 23% iespējamība, ka Cūkkārpā balle nenotiek, tā vietā piedāvājot citu pasākumu, piemēram, ceļojošo cirku, Cūkmiestiņa svētkus vai ekskursiju uz tāltālām vietām. Vai mums būtu laiks kaut ko mainīt? Varbūt mums vajag sarkanus, zaļus Ziemassvētkus? Varbūt mēs gribam sagaidīt svētkus ar ugunsrituāliem mežmalā? Varbūt, ka pasākumus, kurus uz afišām sauc par ballēm, vidējais cūkkārpietis nemaz nevēlas?

Šī gada Ziemassvētki mums sola pārsteigumu ne tikai tāpēc, ka zāle izskatīsies atšķirīgāk no citiem gadiem, bet arī tāpēc, ka pie mums viesosies “Ilūziju pūķi”! Dziedāsim līdzi! Un neaizmirsīsim uzrakstīt Bubuļu kastītei savu viedokli par to, kādiem būtu jābūt īstiem Ziemassvētkiem Cūkkārpā. Baltiem? Sarkaniem? Ugunīgiem? Zaļiem, ziliem, bet varbūt ir laiks sākt izmantot saulgriežu laiku lietderīgāk un gūt no tā visu, ko var gūt, nevis ļauties globālām pseidotradīcijām, kuras burvju vidū esam ievazājuši no vientiešiem?

Uzziņai: Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties') ir laika moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos — visīsākā diena un visgarākā nakts. Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Vasaras saulgrieži ziemeļu puslodē ir 20., 21. vai 22. jūnijā un iezīmē astronomiskās vasaras sākumu, bet ziemas saulgrieži — 21. vai 22. decembrī un tie ir astronomiskās ziemas sākums. Dažreiz par saulgriežiem vai saulstāvjiem kļūdaini mēdz dēvēt pavasara un rudens ekvinokcijas.

/Raksta autore: Gvendolīna Vatersa/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 04.01.2017 01:11
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

KĀ TAD BEZ DĀVANĀM?

___________________________________________________
Cūkkārpiešiem Ziemassvētki asociējas ar dāvanām, brīvlaiku un ģimenes kopā būšanu - vismaz tādas atbildes izskanēja uz “Bubuļu Kambara” redakcijas pārstāvju jautājumiem, kad pie dažādiem semestra eksāmenu nomocītajiem prātiem vērsāmies pārpildītajā skolas bibliotēkā… Ziemassvētki ir cerību laiks - cerība skar ikvienu, vēloties, kaut semestra sekmju izrakstu nebūtu kauns rādīt vecākiem un saņemtās (un pasniegtās) dāvanas dzēstu visas ciešanas.

Svētku laikā sanāk aizdomāties par to, kāda dāvana draugam, vecākiem, radiniekam vai ienaidniekam būtu vislabākā, bet, lai to izdomātu, ir jāzina, kas ir aktuāls un ko citi vēlas svētkos saņemt, tādēļ uz nelielu diskusiju decembra vidū sapulcējāmies, lai pie tējas un cepumiem pārrunātu to, ko likt zem eglītes. Diskusijā piedalās - lūkoties attēlā sākot no kreisās puses - Gvendolīna Vatersa, grifidoru sestziemniece, Liliāna Feltone no kraukļanagu piektā kursa, Ians O`Braiens no slīdeņu septītā kursa, Džaspers Loids no sestā kursa elšpūšiem, kā arī Henrijs Ā. Kērtiss no kraukļanagu otrā kursa.


diskusija


Gvendolīna (G): Katram no mums ir kāda īpaša dāvanu vēlme, ne? Kas būtu tā lieta, kuru jūs šajos svētkos vēlētos redzēt starp dāvanām, kuras būs tā laime saņemt?

Henrijs (H): Vēlos jaunus objektīvus fotoaparātam. Tas būtu forši!

Džaspers (Dž): Jautras galda spēles. Mums elšos sāk aptrūkties.

Liliāna (L): Man vajadzētu pūcei jaunu ērtāku būri un ideāli būtu doties modes šopingā. Pietrūkst skaistuma manā dzīvē.

Ians (I): Tāda sajūta, ka lai es izlemtu, ko vēlos, man vajadzētu ieskatīties “Sagli” spogulī.

H: Kas tas tāds?

I: Spogulis, kas parāda slēptākās vēlmes, bet es nezinu, kur tādu var atrast, tikai esmu lasījis par tādu.

G: Tad jau varbūt mūsu saruna tev palīdzēs izvēlēties. Arī citiem skolā mēs uzdevām līdzīgu jautājumu, par to, ko viņi vēlas saņemt svētkos. Liliān, vai vari padalīties ar rezultātiem?

L: Protams. Kā jau bija sagaidāms, netrūka to, kuri svētkus vienkārši vēlas pavadīt labi kopā ar ģimeni un draugiem. Popularitātes augšgalā ir grāmatas, ja mēs ķeramies klāt pie lietām. Mūslaiku bestselleri gan interesantā “Vientiesības māksla”, kuru sarakstījis Dž. Lokvuds, gan “Cīruļputenis”, par mūsu skolas absolventa Džeroma Ridlija spožo karjeras iesākumu “Ipšvicas Cīruļu” kalambola komandas sastāvā. Liela daļa respondentu bija visai nekonkrēti un aprobežojās tikai ar apzīmējumu “grāmatas”, tā arī neieslīgstot detaļās, kāda tieši literatūra būtu visgaidītākā.
Tik slikti jau ar mums nav kļuvis, ka, sēžot burvju skolā un ieurbjoties simtiem gadu senās tehnoloģijās — grāmatās —, mēs esam pārvērtušies par nelabojamiem grāmatu tārpiem. Izskan arī vēlme pēc kaut kā smieklīga. Tātad mēneša beigās Cūkmiestiņa joku bodei apgrozījums nekritīsies salīdzinot ar iepriekšējo gadu pirmssvētku laiku. Topā ir arī dažādas spēles — esot vēlme pēc nesen parādījušajām jaunajām sprāgstošo ezeļu kārtīm, tāpat minēts ir šahs, cirks, jauklodītes, “Monopols”, galda kalambols un jaunā spēle “Duelists”. Uzdāvinot draugam kādu foršu spēli, tu noteikti greizi nenošausi, jo aptaujā 50% respondentu atbildēja, kādu no variantiem dodot no minētajām galda spēlēm. Tā lūk! Cūkkārpieši meklē jautrību un atslodzi no grāmatu kalniem, kaut gan no savas puses varu minēt, ka jaunākā “Kosmosburvju” komiksu sērija, kuru var iegādāties arī Cūkmiestiņā, ir brīnišķīga un atsvaidzinoša. Iesaku pamēģināt. Es aptaujāju arī dažus runīgākos profesorus, starp kuriem bija romantiku gaidošā MBK profesora asistente Rendija Bleka un direktors Kristians Ross, kurš atbildēja, ka viņam varot dāvināt grāmatas, bet uz jautājumu, ko viņš īpaši vēlētos, es atbildi nesaņēmu. Viņa brālis, kraukļanagu vecākais Kolins Ross, savukārt minēja, ka vēloties sakrāt tēju kolekciju, tādēļ viņš priecātos par parastām un zāļu tējām no dažādām pasaules malām. Maģijas vēstures profesors Džeks Smits minēja, ka dāvanā vēlas lāzerzobenu no “Zvaigžņu karu” franšīzes, bet tādu, kas darbojas. Pēc šīm atbildēm man pat bija jāsāk domāt, ka mūsu profesori brīžiem mēdz būt oriģinālāki par mums pārējiem, bet varbūt, ka man nepaveicās ar atlasi.

I: Plazmas zobenu profesora Luciferam? Teorētiski tam nevajadzētu būt tik briesmīgi sarežģīti.

G: Un kā ar tiem, kuri vēlas jaunākās slotas, hoverbordus un triecēju vāles?

L: Pareizi, lidošanas aksesuāri — tie respondentu vidū arī bija populāri. Jāsaka, ka tur novērojama tendence, ka kalambola komandās spēlējošie, tie, kuri sāka šogad, faktiski visi atbild, ka kvēlākā vēlme ir dāvanā saņemt savu slotu, lai nav jāizmanto skolas vai komandu fondos esošās. Jāsaka, ka lidot dažādos veidos vēlas ceturtā daļa cūkkārpiešu, kas ir diezgan liela daļa.

G: Redziet, es papētīju, ko vientieši vēlas Ziemassvētkos, un aina ir daudz citādāka nekā pie mums. Dominē viedierīces, kameras, telefoni, datori, mazākumā atstājot grāmatas, velosipēdus un citas lietas.

L: Nemaz tik atšķirīga tā aina nav, jo vientiešu jaunieši tos telefonus pārsvarā izmanto spēlītēm. Izklaidēm.

I: Un sociālajiem tīkliem. Man visu laiku draugiem jāatbild, kāpēc es neapdeitoju savu statusu feisbukā.

L: Arī tam, bet, ko es gribēju teikt, liela daļa cūkkārpiešu jau īstenībā vēlas to pašu. Izklaides, ne jau mācību literatūru.

G: Vēlamies izklaides… un ko mēs dāvināsim ģimenes locekļiem?

H: Man nekad daudz vairāk par šokolādes vardēm neiznāk.

I: Ir standarta atpirkšanās dāvaniņas — saldumi, mazajam ir taisnība. Tur “Medusdūres” lieti noder.

Dž: Es neciešu domāt par dāvanām vecākiem. Nekad nezinu, ko viņi pa īstam gribētu, tāpēc izlīdzos ar kaut kā ēdama nopirkšanu.

G: Kā tad ar “dots devējam atdodas”?

H: Kad es būšu vecāks un pelnīšu naudu, tad varēšu arī nopirkt ko lielāku. Dāvanas, lai cik skumji nebūtu, vecītis no Lapzemes nenes par brīvu.

L: Dāvināt var interjera priekšmetus, mākslas darbus, arī telpaugus, ne tikai saldumus. Kādi jauki aksesuāri vai silta šalle un cimdi, jāsaka, ka tās arī ir labas iespējas.

Dž: Gandrīz tāpat, kā dāvināt sveces, jo nevar izdomāt neko labāku!

G: Vai dāvināt sveces ir slikta ideja?

I: Nevarētu teikt, ka slikta, bet tā aptuveni, kā ar krūzēm — lietot var, plauktā nolikt var, bet vai tā ir lieta, kuru cilvēks tiešām grib saņemt dāvanā? Šaubos.

G: Es jau gribētu ticēt, ka dāvināšanas process ir svarīgāks par saturu, vai arī jūs nepiekrītat?

H: It kā jau ir, bet…

I: ...bet gribas, lai saņemtās lietas nebūtu apgrūtinājums un lieks krāms, kas aizņem vietu.

G: Tādā gadījumā, kādas būtu dāvanas, kuras jūs negribētu saņemt?

I: Lietas, kuras es neizmantoju. Man nevajag sveces, pītus groziņus vai tamborētas sedziņas. Tās ir lietas, ar kurām cilvēki var nošaut greizi, jo es tām pielietojumu neatradīšu. Ir jau arī praktiskas dāvanas, kuras es sāku novērtēt, kā apģērbs, piemēram, zeķes. Agrāk man šķita, ka ļaunākas dāvanas par zeķēm un ziepēm nav iedomājamas.

H: Dāvanai ir jābūt kaut kam tādam, ko pats nepirktu, bet ļoti gribētos. Zeķes taču pērk, ja vajag.

I: Tev mamma noteikti nopērk zeķes pareizā skaitā un liekas pašsaprotama lieta, kas nav jāliek zem eglītes.

H: Un tev mamma nepērk zeķes?

G: Labi, puiši, pietiks par zeķēm. Pastāstiet labāk, ko jūs darāt ar dāvanām, kuras savu vietu pie jums neatrod?

I: Ja tas noder kādam citam, es atdodu, atdāvinu. Nav ko lietai stāvēt bez pielietojuma.

Dž: Man laikam ir paveicies un man maz dāvina tādas nekam nederīgas lietas. Vismaz es neatceros, bet es pats arī mēģinu tādas nedāvināt.

G: Uz šīs nots arī beigsim. Novēlu dāvināt citiem to, ko gribētos saņemt pašam un gūt prieku no paša dāvināšanas procesa pat tad, ja rocība atļauj tikai uzdāvināt kartona kastīti ar vēstījumu, ka tas ir viss, ko šajā gadā varēja atļauties. Šogad cieņā ir jautras galda spēles, izklaidējošas grāmatas un saldumi, kurus dāvināt cits citam! Paldies jums par sarunu un vēlu Tev, lasītāj, gūt iedvesmu un radošo dzirksti domājot par dāvanām! Droši ķerieties klāt arī pie “dari pats” projektiņiem, jo ir tik daudz brīnišķīgu lietu, ko mēs varam paveikt paši gan ar maģiju, gan bez.

/Raksta autore: Gvendolīna Vatersa/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 04.01.2017 23:30
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

KĀ CŪKKĀRPIEŠU ĢIMENES SVIN ZIEMASSVĒTKUS?

___________________________________________________
Katrai ģimenei ir citādāks veids svētku sagaidīšanai. Protams, vienojošais posms ir ģimenes sanākšana kopā Ziemassvētku vakarā, tomēr bez šaubām tradīcijas atšķiras. Tieši tāpēc "Bubuļu Kambaris" šajā numurā uzzināja to, kā dažu Cūkkārpiešu ģimenēs pavada šo svētku laiku.

virsraksts

Džoijs Evanss Smits
Elšpūtis, 1. kurss


Parasti pie mums no rīta atbrauc māsīca Džuljeta ar ģimeni un vēl daudzie brālēni ar savām ģimenēm. Pa dienu pieaugušie gatavo ēst, bet mēs ejam ārā baudīt ziemas priekus. Kad esam nosaluši, nākam iekšā un kopīgi cepam piparkūkas. Pēc tam pa pāriem spēlējam burvju šahu un citas galda spēles. Vakarā sasēžamies pie lielā galda, uz kura ir sakrauti pa dienu gatavotie ēdieni, un ēdam, ēdam, ēdam... Pēc tam bērni skaita dzejoļus (tas ir jādara visiem, kas nav sasnieguši pilngadību) un saņem par to dāvanas. Tā kā Ziemassvētkus mēs svinam diezgan klasiski.

virsraksts

Miroslava Volkova
Slīdenis, 1. kurss


Tā kā Ziemassvētki ir iemesls sanākt kopā, tad parasti šie svētki izvēršas par garām galda runām par to, kā kuram iet, kā gājis un kādi ir nākotnes plāni. Apmainīšanās ar dāvanām 24. decembra vakarā, bet baznīcas apmeklējums 25. decembra rītā. To, vai mēs - bērni - guļam vai klausāmies, pārējie īpaši neievēro, ja vien kāds nesāk skaļi krākt. Atgriežamies mājās, vēl kopīgas pusdienas, vakariņas un jau otrajos Ziemassvētkos visi sāk pamazām izklīst.

virsraksts

Maksimiliāns Nāvnesis
Kraukļanags, 6. kurss


Tradīcijas. Neskaitot to, ka ģimenē viens otram vienmēr piepildām virs kamīna pakārtās zeķes ar mandarīniem, un brāļu zeķēs var gadīties arī pa kādai pirkstu lamatai, katru gadu kopīgi pārlasām Džeimsa Džoisa stāstu "Mirušais".

virsraksts

Marsels Marss
Slīdenis, 1. kurss


Ziemassvētkos vienmēr dodamies pie mémé (vecmāmiņas) uz Francijas dienvidiem, kur pulcējas visi radinieki. Sniegs gan izpaliek, toties mēs jau pāris gadus Ziemassvētku rītā, tikko kā ir izsaiņotas dāvanas, vienojamies svētku futbola mačā. Parasti dalāmies Santaklausu un elfu komandās, kas izpaužas komandai uz spēles laiku nēsājam attiecīgos elementus vai, ja ir luste, pat pilnus tērpus.

virsraksts

Dominiks de Leseps
Slīdenis, 7. kurss


Kā parasti, svētki tiek pavadīti mājās. Kur un kā tieši, tas katru reizi mainās. Vai nu Ziemassvētkos ir lielie ģimenes svētki, balles, kas izmērā teju pārsniedz Cūkkārpā notiekošās, vai arī privātāki svētki mājās, tikai ar tuvāko ģimeni. Tas iekļauj mielastu, pieklājīgas sociālās sarunas un tādā garā. Ar apdāvināšanu mēs parasti nenodarbojamies. Neesam nekādi dižie svinētāji, tā vairāk izpaužas kā atrādīšanās, ķeksīša ielikšana.
Ziemassvētku laikā atvēlēju dienu arī Lulū. Tad dodamies uz randiņiem, un tas vairāk līdzinās klasiskiem Ziemassvētkiem, kur viss nenotiek smokingos un kleitās.

virsraksts

Kolbijs Millers
Elšpūtis, 3. kurss


Mums ir visai tradicionāli Ziemassvētki. Varbūt pat pārāk, bet šobrīd es neko nevaru līdzēt, jo Dārgā Mēdeja, tas ir, mamma neuzskata, ka ap egli vajadzētu izveidot sacīkšu trasi vai ka apdullināts dārza rūķis būtu piemērots griestu rotājums.
Katrā ziņā, mums ir izrotāta eglīte, kas, protams, nav sevišķi dabai draudzīgi, tomēr arī tās foršās, krāsainās mākslīgās egles vecāki neļauj pirkt. Dažkārt nākas braukt arī pie kāda no vecvecāku pāriem, kas parasti beidzas ar vērā ņemamu manu personīgo finansu stāvokļa uzlabošanos. Citkārt mēs vienkārši paliekam mājās un kopīgi gatavojam vakariņas.
Īsi pirms vai pēc svētkiem mēdzam arī iegriezties Diagonalejā. Stīvam, tas ir, tētim, kurš ir vientiesis, Ziemassvētku laikā patīk tur atrasties.

virsraksts

Ians O'Braiens
Slīdenis, 7. kurss


Man šķiet, ka manas ģimenes piekoptajās tradīcijās nav nekādu īpašu joku vai odziņu. Pirms svētkiem izrotājam māju, eglīte mums ir katru gadu viena un tā pati, jo tā aug dārzā. Ziemassvētku vakarā mana ģimene dodas uz dievkalpojumu, bet dāvanas zem eglītes ir tikai svētku rītā, pēc tam arī viesošanās pie radiniekiem.

virsraksts

Franklins Emereds
Kraukļanags, 5. kurss


Ziemassvētkos ir tradīcija apmeklēt svētku tirdziņu un kādu atrakciju parku. Un dāvanas, egle, bet galdā cepetis un pudiņš, nemaz nerunājot par visu pārējo! Man garšo ēst.

virsraksts

Karls Adrians Ross
Grifidors, 7. kurss


Hmm, es pat nezinu. Parasti svētku laiks ir ļoti pārblīvēts ar dažādiem pasākumiem, kā ballēm, koncertiem, pieņemšanām, ka īsti laika tādiem svētkiem ģimenes lokā neatliek. Arī šogad mans grafiks ir diezgan pieblīvēts, un es pat teiktu, ka vairāk nekā citus gadus.

virsraksts

Raīsa Vasvani
Slīdenis, 1. kurss


Mani senči nesvinēja Ziemassvētkus, arī mani vecāki un vecvecāki nezina, kāpēc tiem būtu jāsvin šie svētki, bet mēs to darām, jo ir brīvdienas, un mums ir svētku pusdienas - atbrauc arī mani brālēni un māsīcas un citi radi, kas dzīvo tālāk. Mums parasti nav eglītes kā visiem parasti, bet maniem vecākajiem brāļiem ir tradīcija taisīt servisā jokainas svētku dekorācijas no automašīnu rezerves daļām. Agrāk es tajā arī piedalījos, bet šogad nesanāks, man tikai vajadzēs slavēt, kas rotātājiem sanācis.

virsraksts

Liliāna Feltone
Kraukļanags, 5. kurss


Brīvās dienas izmantojam kā nu kuru gadu, atkarībā no noskaņojuma un idejām, kas radušās plānojot iepriekš. Visbiežāk aizbraucam ciemos pie savējiem, bet pēdējos gados ir sanācis, ka 26. decembrī mēs parasti dodamies pie zirgiem. Izjādē pie dabas, ja laika apstākļi tam, protams, ir piemēroti.

/Raksta autore: Jeļena Kovaļenko/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 04.01.2017 23:35
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

KĀPĒC SVĒTKU LAIKĀ PALIKT CŪKKĀRPĀ?

___________________________________________________
Neskatoties uz faktu, ka Cūkkārpa, būdama kā internātskola, sniedz ārkārtīgi maz laika, ko pavadīt mājās ar ģimeni un radiem, un tur vienīgo mierinājumu var sniegt pāris vasaras mēneši, Ziemassvētku laika brīvdienas var šķist ārkārtīgi atspirdzinošas. Tomēr personisku apstākļu vai citu iemeslu dēļ, sākot ar ģimenes stāvokli, strīdiem, beidzot ar kaunu, ka ģimenei nav sagādātas pieklājīgas dāvanas un negribas satikt kaitinošos brālēnus un māsīcas, netrūkst to, kas tomēr brīvprātīgi vai spiesti izlemj svētku laikā uzkavēties Cūkkārpas sienās. Tā varētu šķist kā smaga varbūt pat depresiju uzdzenoša doma un sajūta, bet patiesībā tukšie skolas gaiteņi un klusās koptelpas sniedz vairāk iespēju nekā pirmajā mirklī šķiet, tādēļ, pirms esam sākuši iedziļināties pozitīvajos punktos, jau laicīgi aicinu neļauties drūmām domām.

virsraksts

I
Esi kādreiz izošņājis Cūkkārpas bēniņus?

Septiņi gadi ir ilgs laiks, lai iepazītu visus skolas stūrus, kaktus, pagriezienus un taisnās līnijas iekštelpās vai ārpus tām, bet reti kad tam var būt tik labas iespējas kā tagad, kad ne tikai ir vairākas dienas laika, bez liekiem traucēkļiem un mājasdarbiem, bet arī citiem skolasbiedriem, kas varētu pārmest par ložņāšanu. Pat pasniedzēji un uzraugi šajā laikā ir pielaidīgāki, iespējams, klīšanu noveļot uz garlaicību, bet tas ir tālu no patiesības. Klīst arī baumas, ka Ziemassvētku laikā Cūkkārpā atveras jaunas slepenās ejas un ka tieši pusnaktīs mežmalā var vērot vienradžus. To, vai tas ir tiesa, būs jānoskaidro jums. Jebkādas ziņas varat droši iesūtīt redakcijas vēstuļu kastē!

virsraksts

II
Pie mana galda neviens cits nesēž, es piesēdīšu pie jums!

Ja secini, ka lielākā daļa tavu draugu ir mājās kopā ar saviem radiem vai citiem mīļotajiem un ir pat pamatoti iemesli justies vienam kā pirkstam, izsijātā Cūkkārpas populācija dod daudz iespēju iepazīt tās sekas, kuras citkārt burzmā nekad nesanāktu ievērot. Pat savā starpā nepazīstamiem cilvēkiem ir tendence savilkties ciešākos bariņos, un nereti šīs attiecības, radītas festīvā un klusākā gaisotnē, ir ilgākdzīvojošas nekā tās, kuras var šķist uzspiestas, pateicoties istabiņu vai nodarbību uzliktajam izkārtojumam. Visuzkrītošāk tas ir pie mielastu galdiem, kur arī vakariņu laikā ir visai šķidrs skolēnu apjoms, bet īpašu, patīkamu intimitāti ar saviem torņabiedriem dod koptelpu drošība. Tiesa, arī te klīst baumas, ka, līdzīgi kā pasniedzēji, arī koptelpas sargājošie portreti svētkos tiek aplaimoti ar mīkstāku sirdi, un var apsvērt ielaist cilvēkus arī viņiem nepiederošo koptelpu omulībā.

virsraksts

III
Skolā esošie pasniedzēji jūs nav aizmirsuši!

Tāpat kā visi svin mājās, nevajag šaubīties - arī skolā paliekošie pasniedzēji, lai arī ir mazākā skaitā, alkst pēc kāda svinīga mierinājuma un pasākumi tiek rīkoti arī šeit, īpaši ekskluzīvi tiem, kas mājās neatgriežas. Katru reizi ir padomā kas cits, bet ar grandiozāku Ziemassvētku un Jaunā gada mielastu gan var rēķināties, un tad pat vairs nebūs tik liela konkurence uz desertu, kā tas parasti ir ikdienas ēdienreizēs. Turklāt, lai cik pirmajā mirklī tas neizklausītos draudoši un nevēlami, mierīgāka un klusāka gaisotne ir arī labs tilts, lai uzzinātu vairāk par saviem pasniedzējiem, kas par spīti citām izteiktām baumām tomēr ir cilvēki un daudz patīkamāki sarunām, kad pat viņiem nevajag iespringt uz skolēnu mājasdarbiem un atzīmēm. Šis prieks pēc Jaunā gada gan sāk iet mazumā.
Kā arī nešaubieties - Jaunā gada uguņošana virs Cūkkārpas ir viens no visiespaidīgākajiem skatiem gadā! No Astronomijas torņa paveras labākais skats, bet tad var būt grūtāk dzirdēt ūdensļaužu korus, kas sasēduši ezera krastā.

virsraksts

IV
Refleksija par Ziemassvētku jēgu

Bet lai kādās jaunās kombinācijās nevarētu sevi atrast šajā šķietami ārpus laika eksistējošajā posmā, kur joprojām esi prom no visas pārējās pasaules, jārēķinās, ka daudz vairāk telpas klusumam un vientulībai tomēr paliks. Un tas nav nedz kas slikts, nedz arī kaut kas, no kā vajadzētu vairīties. Ziemassvētki ir ne tikai pateicības un dāvanu, bet arī pārdomu laiks. Tuvojas jauns gads, kurā jālemj jauni mērķi un jācenšas tos izpildīt (vismaz pirmajā mēnesī, lai mazāk kauns). Vairāk klusuma, privātas telpas, var dot iespēju ļauties pārdomām ne tikai par savu ilgi nesatikto ģimeni un tās attiecībām, bet arī par sevi un saviem draugiem, kuru atgriešanās tiek ar nepacietību gaidīta. Mirklis pašam sev vietā, kur privātā telpa ir vairāk pieklājīgs žests nevis realitāte, var būt svētība, kas ir daudz vērtīgāka par mielastiem, dāvanām vai vēl vienu ballīti. Laiks, ko veltīt sev, ir viens no vērtīgākajiem, ko iespējams dot.

Neatkarīgi no katra lēmumiem šajos vai citos svētkos, Cūkkārpa vienmēr pieņem visus un sniedz nepieciešamo - kā zināšanas, tā arī vidi, kurā atklāt sevi.

/Raksta autors: Gabriels de Leseps/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 04.01.2017 23:40
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

2016./2017. MĀCĪBU GADA KALAMBOLA KOMANDAS:
SLĪDENIS

___________________________________________________
Tāpat kā iepriekšējā "Bubuļu Kambara" numurā, arī šoreiz mēs turpinām iepazīt mūsu dārgās skolas sportisko galu - kalambolistus. Atgādināšu, ka šīs rubrikas ietvaros tiek aptaujāti visi attiecīgās kalambola komandas spēlētāji par to, kāpēc viņi devušies uz atlasi, kas, viņuprāt, palīdzējsi iekļūt komandā, kāda ir pieredze un tā tālāk. Iepriekšējā numurā varēja lasīt par kraukļanagiem, kurā darbojās veselas trīs Hārperas, savukārt šajā rakstā intervijai piekrita Slīdeņa kalambola komandas sportisti!

virsraksts

Zaks Katals Vingless
VI kurss | dzinējs

"Man tika doti mājieni par nepieciešamību iesaistīties ārpusstundu aktivitātēs," stāsta dzinējs Zaks Vingless, kurš sarunā ar reportieri iesaistās visai nelabprāt. Zaks saka, ka secinājis - vispiemērotākais šķita kalambols, jo treniņi labi aizpildītu brīvo laiku pēc tam, kad viņš pārtrauca būt par prefektu. Dzinējs pavēsta, ka komandā ir jau vairākus gadus, taču, kad pirmo reizi ieradās uz atlasi, viņam nebija pilnīgi nekādas pieredzes šajā sporta veidā, turklāt Zaks piekliboja ar kreiso kāju, tāpēc bija spiests lietot kruķi. "Šie apstākļi neviesa pārliecību, ka man tiešām varētu izdoties."

virsraksts

Vinifreda Harisa
V kurss | dzinēja

Jau uzreiz Vinifreda Harisa šokē reportieri, atzīstot, ka nav īpaši pieķērusies kalambolam kā daudzi citi, kas Cūkkārpā spēlē torņu komandās: "Neesmu no tiem, kas uzskata kalambolu par kaut ko baigi foršu.'' Kā meitene saka, viņa reizēm, kad spēlē citi, labāk izvēlas palikt gultā zem siltas segas, nevis doties skatīties spēli. Harisa arī stāsta, ka pirmos trīs skolā pavadītos gadus vispār nav interesējusies par kalambolu. Viņa sākusi ar to nodarboties tāpēc, ka palicis garlaicīgi. "Sāku meklēt papildus nodarbošanos un kalambols pamanījās būt viena no retajām jēdzīgajām lietām, ar ko šeit - Cūkkārpā - nodarboties." Vinifreda ar lepnumu paziņo, ka torņa komandu par savu sauc jau otro gadu, un arī izsaka nelielu sašutumu par to, kā kapteinis viņu vēl joprojām pacieš.

virsraksts

Raīsa Vasvani
I kurss | dzinēja

"Kalambols ir foršs!" ar šādu izsaucienu savu stāstījumu sāk pirmkursniece Raīsa Vasvani, kas arī dēvējama par torņa jaunatklājumu. Meitene stāsta, ka, uzzinājusi, ka burvji spēlē tādu spēli, lidojot uz slotām, uzreiz saprata, ka tas ir domāts viņai. "Man patīk!" viņa laimīgā balsī stāsta. Kā par brīnumu, meitene tikusi paņemta uzreiz komandas pamatsastāvā, un vēlreiz vārdiski apstiprina, ka ir laimīga. "Tikai žēl, ka mana draudzene Aji, ar kuru kopā gājām uz atlasi, paliek pagaidām rezervē."

virsraksts

Adrians Bruks
V kurss | triecējs

No sākuma, paaicinājis “Bubuļu Kambara” reportieri nedaudz nostāk, savu ar perversām replikām apvīto stāstu sāk piektā kursa audzēknis Adrians Bruks, kurš torņa komandā spēlē triecēja postenī. "Šo noslēpumu esmu turējis visus šos gadus, bet nu laiks man to atklāt pasaulei. Kā topošais pirmziemnieks es vēl apjautu savu gaidāmo likteni, bet otrajā kursā man atvērās acis uz skaidro patiesību," puisis stāsta, izraisīdams reportierim smieklu lēkmi. "Esmu dzimis kalambolists, jo manī mīt labāko kalambolistu gari. Jā, var teikt ka neesmu pat cilvēks, bet gan seksapīla dievs, kam pienākums kļūt slavenam un dot iespēju neskaitāmām daiļavām pielūgt mani un mest savus krūšturus laukumā." Tam atliek vienīgi mēģināt noticēt, vai ne? Bruks visā nopietnībā pauž savus uzskatus, ka citāds liktenis viņu nemaz nevarēja piemeklēt. Kā viņš stāsta, esot piedzimis jau ar slotu starp kājām un rokās turot zibsni. "Man gan meklētāja pozīcija šķiet par garlaicīgu, tādēļ nodevos vāles profesijai, kur varu audzēt musīšus, ar kuriem iedvesmot mākslinieces veidot manis atainojumus uz gleznas." Adrians arī stāsta, ka uzskata - viņš esot kalambola dievs, kam viss padodoties. "Esmu labākais no labākajiem un augstākais no augstākajiem." Pēc tam triecējs nolasa mūsu reportierim stingru lekciju, ka nebaidīšoties izteikt kritiku, ja viņam kaut kas nepatiks, un piekodina uzrakstīt labi garu rakstu par viņu.

virsraksts

Martins Trusis
VII kurss | triecējs

Torņa triecējs Martins Trusis, kas šosezon pamanījies spēlēt arī dzinēja pozīcijā, pavēsta, ka viņam, tāpat kā dažiem citiem indivīdiem, šis sporta veids īpaši neiet pie sirds. Viņš stāsta, ka sākotnēji draugs Dominiks bija viņu izaicinājis vienkārši aiziet paskatīties spēli, jo Trusis bija zaudējis derībās. "Pēc tam izrādījās, ka Slīdeņa komandā nav nemaz tik grūti iekļūt, un, gadu noplivinājies uz slotas treniņos kā rezervists, šogad tiku ierauts pamatsastāvā kā melnajā caurumā. Ak, vai!"

virsraksts

Ians O’Braiens
VII kurss | sargs un komandas kapteinis

Torņa komandas kapteinis un viens no vāles profesijas pārstāvjiem, kā triecēja pozīciju nodēvējis “kalambola dievs” Adrians Bruks, Ians O'Braiens saka, ka komandā ir jau pēdējos pāris gadus. "Sākotnēji biju komandas kapteiņa asistents, kad vēl pie vadības grožiem bija Evita Dēmo." O'Braiens stāsta, ka pievienojies intereses pēc, jo gribējis apskatīt kalambola virtuvi. Viņu esot aizrāvusi ne tik daudz kalambola spēlēšana, kā tieši stratēģijas organizēšana un tamlīdzīgi sīkumi. "Kalambols ir interesants un dinamisks, uzskatu par taktisku spēli. Protams, nedaudz žēl, ka šis man ir pēdējais gads skolā un komandā, bet ceru, ka šogad slīdeņu komandai izdosies parādīt lielisku sniegumu."

virsraksts

Emma Vonderfoksa
III kurss | meklētāja

Trešziemniece Emma Vonderfoksa, kas Slīdeņa komandā spēlē meklētāja pozīcijā, stāsta, ka šī arī ir viņas mīļākā loma spēlē un viņa ir priecīga, ka komandas kapteinis Ians viņai uzticējis šo amatu. "Bieži vien vasarā spēlējam kalambolu ģimenes lokā, lai gan tajās reizēs man diemžēl nākas ieņemt dzinēja posteni." Tad viņa sāk taisnoties, ka arī dzinējiem nav ne vainas un ka neesot nekas briesmīgs spēlēt arī šajā pozīcijā. Tomēr meitene uzskata, ka pat trollim ir skaidrs, ka āmurgalvas dzinēju virzienā tiek raidītas biežāk nekā uz pārējiem spēlētājiem. "Man ir milzīgs prieks par komandas panākumiem pirmajos šī gada mačos. Tas tikai pierāda to, ka čūskulēniem šogad ir cerības tikt pie kalambola kausa, turklāt mēs esam gatavi šīs cerības attaisnot!"

/Raksta autors: Džoijs Smits/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 05.01.2017 01:08
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

KALAMBOLA SPĒĻU APSKATI
___________________________________________________

EKK : GKK

26. NOVEMBRIS
virsraksts virsraksts virsraksts virsraksts 26. novembrī - divas nedēļas pēc Kraukļanagu graujošās sakāves cīņā pret Elšpūša torņa komandu - elšpūši atkal gatavi spēlei. Šoreiz pret grifidoriem, kuri līdz šim uzvaras nav guvuši. Tribīņu solus piepilda torņu krāsās tērpti atbalstītāji, spītējot kā nemīlīgajam laikam, tā saspīlētajai atmosfērai, kas izrāpusies no gaiteņiem, uzplaukstot skolas telpās nejustās krāsās.

virsraksts

Gluži kā jūtot sakāpinātās emocijas tribīnēs, spēles iesākums ir straujš. Izspēlē bumbu iegūst Džuljeta Smita, lai tūlīt dotos pie Līvas Mellezeres sargātajām stīpām un veiktu rezultatīvu metienu. Pēc saspēles stīpu priekšā desmit punktus Elšpūša labā gūst arī Artēmijs Harkness. Metienu nepaspēj iztraucēt Hjalles Svatsona un Gregorija Einsverta manevrs, parādot teicamu komandas darbu ar zibensāmurgalvas paņēmienu - triecēju pāris vienādā ātrumā lido uz priekšu, piespēlējot āmurgalvu viens otram, līdz pēdīgi viens no viņiem izdara metienu uz kādu spēlētāju, bet otrs, neizmainot lodes trajektoriju, triecienu pastiprina. Kopīgais manevrs gan nesasniedz mērķi, jo āmurgalvu laicīgi uz laukuma pretējo malu raida Džefra Lī, kur tā attālināti pietuvojas Luī Volfai, kura tobrīd, pamanījusi zibsni, kāpina lidojuma tempu, lai lodīti notvertu, tomēr neveiksmīgi.

virsraksts

Pēc teju desmit minūtēm kopš spēles sākuma bumba pirmo reizi nonāk Bleika Linna aizsardzības zonā. Londons Holidejs veic metienu, tas ir veiksmīgs. Atbildes reakcija no elšpūšiem ir divdesmit punkti, ko gūst Džuljeta. Veiksme arī spēlētāju apdraudējuma ziņā nav grifidoru pusē, jo no Kolbija Millera raidītas āmurgalvas cieš Ignācijs O’Henigens. Viņa labajai rokai tiek salauzts vidējais pirksts, uz laiku atturot grifidoru no komfortablas iespējas rādīt nepieklājīgus žestus. Spēle uz brīdi tiek pārtraukta, kamēr Ignācija traumu apkopj medpersonāls.

Atgriešanās spēlē ir rezultatīva, jo Ignācijs gūst desmit punktus savai komandai. Tam seko neveiksmīgs Nimuē Blēras metiens, pēc kuras Nīls Finlijs atņem viņai bumbu, lai aizsāktu elšpūšu trio trīs veiksmīgu metienu sēriju, katram gūstot pa desmit punktiem.
Labākā aizsardzība ir uzbrukums, tādēļ elšpūšu triecēja Džefra cenšas novērst iespējamos raidījumus uz savas komandas dzinējiem, tēmējot uz Gregoriju. Mērķis tiek sasniegts, un viņš neraida āmurgalvu dzinēju virzienā, tomēr traumu negūst, jo pats āmurgalvu atsit.

virsraksts

Sekojot Džefras piemēram, Kolbijs veic identisku manevru, tēmējot uz Hjalli, tomēr arī šoreiz triecējs pats parūpējas par savu drošību. Sviedene pa to laiku nonākusi grifidoru rokās, Londonam veicot veiksmīgu metienu un nododot bumbu Nimuē. Viņa nepadodas Nīla mēģinājumiem sviedeni izraut no rokām un gūst punktu.
Triecēji minstinās un neizdara uzbrukums, jo dzinēji ir pārāk tuvu viens otram, kas apgrūtina tēmēšanu. Brīvā laukuma situāciju izmanto Fuu Kasumi, pikējot, lai panāktu zibsni, tomēr manevrs nerezultējas piecdesmit punktu guvumā. Līdzīgi pēc mirkļa rīkojas arī Luī pretējā laukuma galā, bet spēle arī šoreiz nebeidzas. Pa to laiku Nimuē iemet vēlreiz, kam seko arī Nīla gūti desmit punkti.

virsraksts

Spēle turpinās, grifidoriem uz brīdi izlīdzinot rezultātu - Ignācijs veic divus rezultatīvus metienus, kamēr Nimuē konts papildinās par vienu. Cerot nepieļaut spēles turpinājumu un nodrošināt Elšpūša uzvaru, Fuu izvairās no āmurgalvas, lai pietuvotos zibsnim, tomēr mēģinājums to notvert neizdodas, jo Gregorija tēmēta āmurgalva novērš uzmanību, lai arī Džefra paspēj to laikus novirzīt sāņus. Zibsnis, izvairoties no Fuu, pavirzās uz Luī pusi, tomēr arī grifidorei neizdodas gūt piecdesmit punktus par tā noķeršanu.

Nimuē mēģina izmantot triecēju aizņemtību, lai bez āmurgalvu apdraudējumiem mestu sviedeni stīpās vēlreiz, tomēr Bleiks Linns ir uzdevuma augstumos - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Bumbu pārtver Džuljeta un atkal izvirza Elšpūša komandu vadībā par desmit punktiem. Spēle turpinās ar minimālu atvairīto metienu skaitu, jo trīs veiksmīgus metienus pēc kārtas veic Nīls. Cerot izmantot iespēju, kad zibšņa iegūšana knapi, tomēr nodrošinātu uzvaru, Luī mēģina notvert to, pārlidojot teju visu laukumu. Pusceļā viņai pievienojas Fuu, bet ne vienai, ne otrai neizdodas sasniegt mērķi pietiekami ātri. Tiesa gan, šis manevrs iztraucē cīņu pēc sviedenes laukuma centrā, jo abas meklētājas ietriecas tieši dzinēju pūļa vidū.

virsraksts

Sarkanā bumba brīdi paliek bez saimnieka, līdz to iegūst Ignācijs. Viņš veic metienu, ko atsit Bleiks, bet, izdarot otro mēģinājumu, nonāk Kolbija raidītas āmurgalvas ceļā, tiekot mirkli izsists no līdzsvara. Viņš gan nenolaižas no laukuma un pēc brīža jau turpina spēli. Kā atriebjoties par izbojāto metienu, grifidoru triecēju duo reizē raida āmurgalvas virsū Artēmijam un Džuljetai, kuri mēģina iegūt Ignācija atlaisto sviedeni, tomēr abus metienus atsit elšpūšu triecēju pāris. Uzbrukums gan neļauj uzvarēt sviedenes izcīņā un bumba nonāk pie Londona. Viņš nekavējas izdarīt metienu, taču Bleiks ir precīzs un to atvaira, ko gan nevar teikt par nākamo.
Desmit punktiem grifidoru labā seko trīsdesmit Elšpūtim, ko jau atstrādātā tehnikā gūst viss trijnieks. Iespējams, būtu gūti vēl trīsdesmit punkti, bet Artēmija metienu iztraucē Nimuē, tādēļ pa desmit punktiem nopelna tikai Nīls un Džuljeta. Nimuē lido pie stīpām, pirmais no diviem viņas metieniem ir precīzs, otrais - ne.

Viņa piespēlē Londonam, tomēr grifidoram punktus neļauj gūt Kolbija raidīta āmurgalva. No spēcīgā trieciena grifidors tiek notriekts sāņus, ar ķermeni vēlreiz trāpot gan āmurgalvai, gan atlaistajai sviedenei. Abas bumbas ar spēku ietriecas elšpūšu sargā, pārsteidzot nesagatavotu un nogrūžot no slotas. Londons, vēl turoties virs zemes, seko krītošā Bleika trajektorijā, tomēr mazliet virs zemes zaudē samaņu. Spēle tiek pārtraukta, un abi spēlētāji pārvietoti uz slimnīcas spārnu.

virsraksts
virsraksts

Bleika vietā stājas Džoijs Smits, bet Londona - Olīvija Brenta. Iespējams, šie nav labvēlīgākie apstākļi, kādos pavadīt savu pirmo spēli, jo neapmierinātie elšpūši pieprasa sodu, kaut arī ļaunprātīgs āmurgalvas raidījums sarga zonā nav konstatēts. No tribīnēm skan sašutuma saucieni, kliedzieni un ūjināšana, kamēr spēle turpinās pavisam agresīvā garā. Hjalle raida āmurgalvu Kolbijam, bet Džefra biedru nosargā, bumbu triecot pretī Gregorijam. Hjalle atbild ar veiksmīgu atsitienu, pirms bumba sasniegusi otru grifidoru triecēju, un novirza āmurgalvu uz Džuljetu. Šoreiz Kolbijs pasteidzas un nosargā dzinēju no traumas. Viņš bumbu raida Hjallem un āmurgalva sasniedz grifidoru tieši mirklī, kad viņš ir pagriezies, lai vāli izmantotu otras triekšanai virsū Artēmijam, ko nosargā Džefra. Hjalle saņem triecienu mugurā, uz brīdi paliekot bez elpas, tomēr izturīgi īstajā brīdī atsit āmurgalvu, ko Džefra triec virsū Nimuē. Līva gatava pamest Grifidora stīpas, lai iesaistītos cīņā, tomēr to nedara, dzinēji savā starpā mētājas nikniem skatieniem un tribīnēs valdošais troksnis pieaug. Nepilnu piecu minūšu laikā spēle tiek pārtraukta otro reizi.

virsraksts

Spēlētāji atgriežas gaisā pēc nelielas pauzes, kad saspīlējums starp komandām jūtami mazinājies. Izspēlē bumbu iegūst Džuljeta, netraucēti šķērso laukumu, kura malā Luī pietuvojas zibsnim, un apmāna Līvu pie stīpām. Viņas piemēram seko Nīls - no diviem veiktajiem metieniem precīzs ir viens. Grifidoru dzinēju trio savā vidū gluži labi uzņēmis Olīviju, jo viņa komandas biedru aizsardzībā gūst desmit punktus Grifidoram. Tiesa gan, bumbu no Nīla nosargāt meitenei neizdodas, un jau pēc mirkļa sviedene ar savstarpēju saspēļu palīdzību aizvadīta pāri laukumam, kur Nīls veic metienu, bet Līva to atsit. Nerezultatīvi ir arī nākamie divi Džuljetas metieni. Neveiksmīgo metienu sērija atsāk triecēju aktivitāti. Džefra raida āmurgalvu Nimuē, kas pārtvērusi sviedeni pirms trešā Džuljetas metiena. Nimuē bumbu notur, kaut arī tiek pie krietna ziluma uz augšstilba. Lai meitene varētu arī atlikušo ceļu līdz elšpūšu stīpām mērot netraucēti, Hjalle triec āmurgalvu Artēmija virzienā, bet Kolbijs to atsit. Nimuē veic veiksmīgu metienu. Esot uz grifidoriem veiksmīga viļņa, arī Ignācijs uzrāda savu māku, gūstot vēl desmit punktu sava torņa labā.

virsraksts

Grifidori acīmredzami nav gatavi padoties, par spīti vairākiem savainojumiem un spēlētāju nomaiņai. Pamatsastāva dzinēju duo sviedeni notur pie Elšpūša stīpām vairākas minūtes, gūstot piecdesmit punktu. No tiem trīs veiksmīgi Nimuē metieni un divi - Ignācija. Nīls vairākas reizes mēģina iejaukties grifidoru saspēlē, tomēr neveiksmīgi - bumbu iegūt neizdodas un spēlētājam gandrīz trāpa āmurgalva, ko raida Gregorijs. Trauma gan netiek gūta, jo Džefra viņu izglābj. Cenšoties izsist no līdzsvara pretinieku dzinējus, viņa virza atsisto āmurgalvu uz Olīvijas pusi, trāpot meitenei pa roku. Tas liek viņai izlaist sviedeni; bumbu pārtver Nīls. Viņš bumbu padod Artēmijam, kurš vairākas reizes izvairās no brīvi lidojošām āmurgalvām un veic veiksmīgu metienu. Grifidoru dzinēji aktīvi cenšas palīdzēt savai komandai un novērst elšpūšu uzmanību, tomēr Kolbijs un Džefra abas āmurgalvas tur savā kontroles zonā, visbeidzot Kolbijam vienu no tām raidot Hjallem. Grifidors nav sagatavojies triecienam, tādēļ nepaspēj pietiekami ātri izvairīties, gūstot nelielu mugurkaula nobrāzumu no garām lidojošās lodes.

Grifidoriem, noķerot zibsni, vēl ir iespēja uzvarēt, tādēļ Luī mēģina panākt lodīti, tomēr arī Fuu nekavējas un seko viņas manevram, izvirzoties vadībā. Grifidorei neizdodas elšpūti aizkavēt, bet, kad tribīnes jau gatavas celties kājās, sveicot Elšpūti ar uzvaru, zibsnis pazūd.

Džuljeta novērš uzmanību no nesekmīgā mēģinājuma notvert zibsni, veicot pēc kārtas divus veiksmīgus metienus, kuriem seko viens Artēmija raidījums, kuru Līva atsit. Pāris sekundes pēc tam, kad viņa atlaidusi sviedeni, metot to Ignācijam, meitenei trāpa āmurgalva. Lode sagādā piepampušu plaukstu un neveiksmīgā pagriezienā izmežģītu īkšķi.

virsraksts

Lai arī Līva pirms traumas veiksmīgi aizmet sviedeni Ignācijam un ar savstarpējas saspēles palīdzību Olīvija izrādās pārāka par kursabiedru Džoiju un gūst desmit punktu, elšpūši sviedeni drīz vien atgūst. Artēmijs atkal aplido uzmācīgas āmurgalvas un izdara metienu, tomēr šoreiz punkti netiek gūti. Viena no āmurgalvām, gandrīz uztriekusies dzinējam, maina virzienu un par spīti abu Elšpūša triecēju mēģinājumiem lodi apturēt traucas Džoija virzienā. Viņš nepaspēj reaģēt un bumba spēcīgi trāpa pa apakšstilba priekšpusi zem ceļa. Šo āmurgalvu pārtver Kolbijs un triec Gregorija virzienā, kurš gatavojas otru lodi tēmēt Džuljetai. Gregorija āmurgalva nesasniedz plānoto mērķi, jo viņš no mugurpuses dabū pa ribām ar Kolbija mērķēto. Reizē ar šo trāpījumu elšpūši veic veiksmīgu manevru arī pie stīpām, un Nīls gūst desmit punktu.

Krietni nokausētie grifidori gatavi turpināt cīņu pie stīpām, Nimuē asi manevrējot apkārt Nīlam un visbeidzot arī izraujot sviedeni no viņa rokām, tomēr līdz Džoija sargātajām stīpām viņa netiek, jo pēc negaidīti īsas manevru kombinācijas, kas sākumā izskatījusies pēc laukuma pārlūkošanas, Luī noķer zibsni, pasludinot spēles beigas un neizšķirtu.

virsraksts

Spēle vēlreiz pierādījusi, ka stereotipi par elšpūšu absolūto miermīlīgumu nav gluži patiesi. Vismaz kalambola laukumā ne. Tāpat vēlreiz pierādījies, ka šī sezona nav no tām saudzīgākajām pret kalambola spēlētājiem - īpaši grifidoriem, kuri katrā spēlē gluži vai katrs guvuši pa kādam savainojumam. Elšpūšiem šī ir jau otrā spēle, kurā bijusi nepieciešama spēlētāju nomaiņa. Spriedze no laukuma un tribīnēm, domājams, tik ātri nepazudīs, solot, ka kalambola kaislības cūkkārpiešus spējīgas saistīt kā burvīgā laikā, tā nepateicīgos laikapstākļos jau kopš pašiem Cūkkārpas kalambola čempionāta pirmsākumiem.

___________________________________________________

KKK : SKK

27. NOVEMBRIS

virsraksts virsraksts
Vienu dienu pēc traumām bagātās un asās spēles, kurā elšpūši sacentās pret grifidoriem, kalambola laukums rotājies zilā un zaļā krāsā. Runa, protams, nav par debesu un zemes simboliku, bet gan par Slīdeņa un Kraukļanaga komandām. Kraukļanagi Beilijas Hārperas vadībā sezonā līdz šim uzvarējuši vienu reizi, bet slīdeņi ar kapteini Ianu O’Braienu - divas.
Spēle interesanta ar to, ka vairāki spēlētāji mainījuši ierastās pozīcijas - kraukļanagu Jeļena Kovaļenko spēlēs kā triecēja, kamēr viņas vietā stāsies Blūberijs Gamma, bet slīdeņiem dzinēja Vinifreda Harisa mainījusies posteņiem ar triecēju Martinu Trusi, kā arī sargs Ians O’Braiens kļuvis par meklētāju Emmas Vonderfoksas vietā, kura šajā spēlē stāsies pie stīpām. Laiks kļuvis piekāpīgāks, viegli piesalis, bet snigt netaisās. Laukumu apspīd viegla saule, kas gan ir tieši īstajā augstumā un spilgtumā, lai spētu apžilbināt.

virsraksts

Izspēlē sviedeni iegūst Blūberijs Gamma, kurš šajā sezonā līdz šim spēlējis kā triecējs. Izskatās, ka viņš jaunajā postenī jūtas komfortabli, jo ar pirmo mēģinājumu gūst desmit punktu. Adrians Bruks raida viņa virzienā āmurgalvu, bet Jeļena Kovaļenko to novirza sāņus. Šķiet, pārskatīšanās dēļ Blūberijs sviedeni piespēlē Zakam Vinglesam nevis blakus esošajai Lulū Vinglesai. Viņš izmanto negaidīti veiksmīgo pavērsienu, lai gūtu punktus, tomēr Andrē Foss atraida abus veiktos metienus. Tikpat veiksmīgi Andrē izdodas atvairīt arī āmurgalvu, kura paslīd garām gan Beilijai, gan viņas šīs spēles pāriniecei Jeļenai Kovaļenko.

Pēc Zaka savu veiksmi izmēģina Martins Trusis. Viņš ir uz pusi veiksmīgāks, jo no diviem metieniem viens ir trāpīgs. Drīz bumbu atgūst Zaks, bet nepagūst notēmēt stīpu virzienā, jo viņam trāpa Beilijas āmurgalva. Izmantojot Sekotāja paņēmienu, kraukļanadze šo pašu āmurgalvu pēc trāpījuma Zakam raida uz Raīsas Vasvani pusi, lodei iebelžot pa slotas asti un uzsitot zilumu potītē. Bruks, šķiet, vēlas atriebties par divu dzinēju traumēšanu, tādēļ tēmē āmurgalvu, viņaprāt, Beilijas virzienā, tomēr tā ir Eiprila Hārpera, kas tobrīd pirmo reizi kopš spēles sākuma ievērojusi zibsni un sākusi sekot tam. Āmurgalva nesasnied mērķi - nedz domāto Beiliju, nedz Eiprilu, kurai tika tēmēts, jo Jeļena lodi atsit. Neveiksmes segšanai Adrians otru āmurgalvu raida Andrē virzienā, kurš tobrīd atvaira vēl vienu Zaka metienu. Sargs no āmurgalvas izvairīties nepaspēj, slīdeņiem tiek piespriests sods, ko izpilda Lulū un kas izrādās veiksmīgs.

Bumba paliek pie kraukļanagiem, Lulū kontam papildinoties par vēl vienu veiksmīgu metienu. Arī Selīna gūst desmit punktu. Viņas otrais metiens ir neveiksmīgs, sviedene nonāk pie Raīsas. Slīdene, teju apmetot ritentiņu, izvairās no divām āmurgalvām, kas traucas viņai virsū, tomēr bumbu nosargā un trāpa stīpās.

virsraksts

Līdzīgu rotējošu manevru mirkli vēlāk veic slīdeņu meklētājs Ians, izvairoties no āmurgalvas, kaut pa šo laiku tvertais zibsnis nozūd, un viņu no vēl viena ritentiņa mešanas paglābj Vinifreda, jo slīdenim virsū traucas Jeļenas raidīta āmurgalva. Viņš tūlīt pēc pirmā mēģinājuma noķert zibsni seko zelta lodītei vēlreiz, tomēr arī šoreiz bez panākumiem. Eiprila ir pa pēdām slīdeņu meklētājam, tomēr, iespējams, pēc brīža izvēli nožēlo, jo pamana zibsni, taču Ians viegli uztver viņas manevru. Meklētāju savstarpējā sānscensībā bumbiņu noķert neizdodas.

Šajā laikā sviedene ir pie Raīsas, kura ilgi vilcinās pirms izdarīt metienu, piespēlējot te vienam, te otram komandas biedram, tomēr allaž bumba atgriežas pie viņas. Visbeidzot meitene izdara metienu, bet tas nav precīzs. Bumbu pārtver Lulū, aizsākot pārmaiņus metienu sēriju. Arī viņas centiens nav trāpīgs, tam seko Zaka gūti desmit punkti, neprecīzs Selīnas metiens, tad tāds pats Martina un trāpījums no Selīnas. Vinifreda raida uz Selīnu āmurgalvu, ko Jeļena atvaira, savukārt Beilija, aizstāvot māsīcu, tēmē āmurgalvu Harisai. Harisu aizsargā Adrians, metoties priekšā āmurgalvai, kas izvēlas atsisties pret slīdeņa vāli nevis vaigu, kaut abi varianti izskatās vienlīdz iespējami. Sviedeni savā pārziņā ieguvuši slīdeņi, Martinam veicot veiksmīgu metienu, bet Raīsas mēģinājumam topot atvairītam. Pa to laiku Adrians raida āmurgalvu Lulū, bet Beilija bumbu atsit.

virsraksts

Nākamās piecpadsmit minūtes šķiet, ka spēlētāji gatavi vēl ilgi lidināties pa laukumu kā vientuļas lidmašīnas. Ja neskaita divus neveiksmīgus metienus no Lulū un Zaka, spēle šķiet atslābusi, ko gan nevar sacīt, kad pēc brīža viss triecēju četrinieks veic sinhronu kustību, četrreiz aiztriecot āmurgalvas četros dažādos virzienos. Beilijas raidītā lode trāpa Ianam, un meitene paspēj aizsargāt Andrē no Adriana āmurgalvas, kamēr Vinifreda lūko trāpīt Selīnai, kuru aizsargā Jeļena, lodi neveiksmīgi aiztriecot atpakaļ. Eiprila izmanto vispārēju uzmanības novēršanu, lai censtos panākt zibsni, kurš laidelējas teju pie pašas zemes, taču uzvara netiek gūta.

Āmurgalvas pamudinājušas arī dzinējus uz darbību - Raīsa gūst divdesmit punktu, tūlīt pēc viņas desmit arī no Zaka un Martina. Kraukļanagu mēģinājumi iegūt sviedeni neveiksmīgi. Izpildot cūkkārpiešu vidū jau iemīļoto trīsdzinēju manevru, kad katrs no dzinējiem trāpa stīpās, slīdeņi tiek pie vēl trīsdesmit punktiem.
Kraukļanagi iegūst sviedeni, bet ne uz ilgu laiku, jo pēc diviem steigā veiktiem un atvairītiem Blūberija metieniem un pa vienam no Selīnas un Lulū, bumba atkal ir pie Andrē sargātajām stīpām. Raīsa gūst desmit punktu.

Beilija raida āmurgalvu Zakam, lidojumā ar vāli teju iesitot Raīsai, bet Adrians dzinēju aizsargā. Hārperas nākamais uzbrukums tēmēts pašam Brukam, bet arī no tās viņam izdodas izvairīties. Adrians ar āmurgalvu savaino Jeļenu, viegli pārsitot viņas lūpu. Ians veic māņkustību, izliekoties, ka redz, kur ir zibsnis, tomēr pēc laika pats seko Eiprilai, kura tiešām ir redzējusi lodīti. Ne viens, ne otrs gan to nenoķer.

Kraukļanagi divreiz pēc kārtas mēģina izpildīt trīsdzinēju manevru, bet nevienu no sešām reizēm sviedene neizlido cauri stīpai. Martins viegli apjukušajai Selīnai atņem sviedeni un teju neviena netraucēts gūst vēl desmit punktu. Otro metienu Andrē atvaira. Bumba nonāk pie Blūberija, un viņš pēdējo divdesmit minūšu laikā gūst pirmos desmit punktus kraukļangu labā.

virsraksts

Beilija grasās pieprasīt pārtraukumu, tomēr pārdomā un spēle turpinās. Kraukļanagi šķiet apņēmības pilni mainīt punktu starpību un pāris minūšu laikā tiek gūti četrdesmit punkti, tos dalot uz pusēm Selīnai un Lulū. Vinglesa grasās izdarīt trešo metienu, bet viņai nākas izvairītes no Adriana raidītas āmurgalvas, kaut arī Jeļena paspēj reaģēt, lai lodi aiztriektu uz otru laukuma galu, pirms tā pietuvojusies bīstami tuvu.

Zaks pārtver sviedeni, lido pāri laukumam, redz tuvojošos āmurgalvu, ko viņa virzienā tēmē Beilija, un nodot bumbu Raīsai. No āmurgalvas Zaku paspēj aizsargāt Vinifreda, tomēr viņa nepagūst laikā, lai atvairītu to pašu āmurgalvu, ko šoreiz Beilija triec Raīsas virzienā. Raīsa tiek pie prāva ziluma, bet Selīna - pie sviedenes. Viņa izdara metienu, bet tas ir neveiksmīgs. Meitene piespēlē Lulū, bet sviedeni pārtver Zaks. Slīdeņi atkal gūst trīsdesmit punktus, katrs veicot vienu veiksmīgu metienu. Viņi mēģina kombināciju atkārtot, bet Raīsa, metot pēdējā, kļūdās. Pa desmit punktiem Zakam un Martinam.

Sviedeni iegūst Blūberijs. Izvairoties no pretiniekiem, kraukļanagu trio šķērso laukumu. Blūberijs gūst punktu, pēc viņa arī Selīna. Otrais Blūberija metiens un Lulū raidījums neveiksmīgs. Jeļena tēmē āmurgalvu Zakam, kurš plāno atņemt sviedeni, bet pēdējā brīdī maina virzienu un raida lodi Emmas virzienā. Vinifreda meiteni aizsargā, un Zaks sviedeni tomēr atņem, lai gūtu divus precīzus un vienu neprecīzu metienu.

Jeļena triec āmurgalvu uz Vinifredas pusi, Adrians to atsit un novirza uz Eiprilu, kura pikē, dzenoties pakaļ zibsnim. Beilija panāk melno bumbu un atsit to, novirzot lodi uz Ianu, kurš lido blakus Eiprilai, pūloties viņu panākt un arī apdzīt. Āmurgalva trāpa slīdenim pa muguru, zibsnis netiek noķerts.
Sviedeni pēc atvairīta Lulū un Selīnas metiena atkal atgūst slīdeņi. Gan Martins, gan Raīsa gūst desmit punktus.

Tūlīt pēc nesekmīgā mēģinājuma panākt zibsni, Eiprila tam seko vēlreiz otrā laukuma galā. Ātrums tiek kāpināts, strauji manevri seko cits citam, līdz zelta lodīte tiek noķerta, atnesot piecdesmit punktu. Uzvaru gan gūst slīdeņi, jo būtu nepieciešams vēl viens zibsnis, lai kraukļanagi panāktu neizšķirtu.

virsraksts

Noslēgusies pēdējā spēle, sadalot komandas cīņai uz finālu un pusfinālu. Turpmākās spēles gaidāmas tikai martā, kad ledu pāri peļķēm būs nomainījuši dubļi, tomēr jau tagad varam prognozēt, ka tas nebūs šķērslis komandu cīņassparam, pusfinālā vienai pret otru stājoties Kraukļanaga un Grifidora komandai, bet finālā sacenšoties Elšpūtim un Slīdenim.

/Raksta autors: Ailejs Mints/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 05.01.2017 01:12
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

INTERVIJA AR REINI ŠUSTU

___________________________________________________
Reinis Šusts — mēs atceramies viņu kā dziednieka palīgu no slimnīcas spārna pagājušajā gadā, bet pirms tam Reinis bija Slīdeņa kalambola komandas kapteinis un izcils meklētājs. Šoreiz saruna būs tieši par to laiku — skolu, kalambolu un dzīvi pēc tā.
Mēs tiekamies vēsā dienā, Cūkmiestiņa "Trīs slotaskātos", kas ar savu silto pirmsziemassvētku auru mūs apņem silti sagaidot. Sviestalus puto glāzēs, apkārt noris satraukto cūkkārpiešu sarunas, bet mēs uzsākam ceļojumu pagātnē sarunu veidā.

Kā tu nonāci slīdeņu kalambola komandā? Kāpēc izdomāji iet uz atlasi?
Tas bija mans otrais kurss, kad man pēkšņi bija vēlme pamēģināt iekļūt kalambola komandā. Tolaik slīdeņiem bija spēcīga komanda, stiprs kodols un jaunākajiem spēlētājiem nebija viegli iekļūt. Savā ziņā tas bija prestižs tikt iekšā, kā pierādīt sev un galvenais citiem, ka es varu.
Aizgāju uz atlasi, mani paņēma. Meklētājos.

Tu spēlēji tikai meklētāja postenī?
Jā, turnīra spēlēs jā. Meklētāja postenis bija mana vieta, protams, trenējos arī citus, lai vajadzīgajos gadījumos varētu samainīties ar kādu, bet mums tāda vajadzība tā arī nekad neradās.

Kas tajā laikā bija tavi kalambola elki?
Es laikam biju diezgan dīvains, un man nebija pie sienām kalambola plakāti vai ļoti plašas zināšanas par komandām un sportistiem. Es vairāk fanoju par pašu kalambolu kā tādu. Skolā starp visām komandām bija tādi, kas mani iedvesmoja un dažreiz pat iedvesa bijību. Atceros, kā man bija bail no elšpūšu meklētāja Seto Kanda.

Kāpēc Tev bija bail?
Mēs pirmo reizi tikāmies manā pašā pirmajā spēlē. Viņam bija pieredze, viņš bija vecāks un man bija sajūta, ka es to zibsni nenoķeršu.

Bet tu noķēri...?
Jā, tas bija mans pirmais zibsnis. Tās bija neatkārtojamas sajūtas. Bet ja vēl par iedvesmojošiem spēlētājiem, tad noteikti es vēlos atzīmēt Felitu [Felita Lisve Adegrade — aut. piez.]. Viņa bija īsta kalambola leģenda. Arī Filla [Filla Marcini — aut. piez.], Denija [Denija Torrealba — aut. piez.] un Sebastjans [Sebastjans fon Divine — aut. piez.] no slīdeņiem. Denijas un Sebastjana aiziešana bija liels zaudējums ne tikai slīdeņu komandai, mūsu tornim, bet arī visai skolai.

Kas notika ar komandu?
Es tajā semestrī nebiju skolā, bet praktiski izjuka visa komanda. Bez Sebastjana, bez Denijas, bez manis. Manuprāt, abu prefektu slepkavība tajā gadā ietekmēja visas komandas. Finālspēlē Slīdenis pret Grifidoru tajā gadā piedalījās arī spēlētāji no citiem torņiem.

Nu labi... Kā tu kļuvi par komandas kapteini? Jāsaka, ka tas bija negaidīti. Es atgriežoties skolā biju pārliecināts, ka esmu izlidināts no komandas un man tur neļaus vairs atgriezties. Bet Arlīna [Arlīna Rogasta — aut. piez.] teica, ka man tas ir jādara. Es piekritu. Mēs izveidojām brīnišķīgu komandu — mums pievienojās daudzi talantīgi spēlētāji.

Un kā tālāk?
Nākamajā gadā es pārgāju rezervē, jo vairāk veltīju laiku mācībām. Nodevu komandas vadību Reo [Reo Vendīcijs — aut. piez.], un tad es vairāk piedalījos kā komandas smadzenes. Dalījos ar pieredzi.

Kāpēc izdomāji, ka kalambols nebūs tavs dzīves aicinājums?
Vispār tas tāds interesants jautājums. Es sajutu savu aicinājumu palīdzēt cilvēkiem, tāpēc sāku koncentrēties dziednieka karjerai un kalambolam nopietnā līmenī neatlika laika, bet uzspēlēt jau vienalga man patika, pat ja es tieši spēlēs nepiedalījos.

Teiksim pērn vasarā, Pūķkalnē?
Jā, tā bija lieliska spēle. Es izbaudīju to kā tādu iespēju ielēkt pagātnē un nedomāt par tagadni. Labprāt vēl kādu reizi piedalītos kādā līdzīgā spēlē, jo ikdienā jau vairs nesanāk.

Darbs un mācības?
Jā, es mācos dziedniecību — tas paņem daudz laika, bet kalambols, lai arī vairs nav tik nozīmīgs manā dzīvē, vienmēr būs īpašā vietā manā sirdī.

Ko tu novēlētu kalambolistiem, kuri spēlēs šogad?
Cik saprotu no tiem, kas spēlēja manā laikā, komandās ir palikusi tikai Lulū [Lulū Vinglesa — aut. piez.], bet jaunajiem censoņiem gribu sacīt, ka galvenais ir sadarboties. Esiet komandā. Kalambols ir komandas un stratēģijas spēle, un... citēšu Milardu Velsu: "Lai uzvar labākais!"

Vai šogad jutīsi līdzi slīdeņiem?
Vispār, kad tu tā jautā... es varētu padomāt par to, ka varētu atbraukt uz fināliem pavasarī. Tas būtu forši. Cūkkārpa ir vieta, kurā gribas atgriezties, un es domāju — kāpēc gan nē. It īpaši, ja es varu būt kā skatītājs un baudīt spēli bez pienākumiem, piemēram, kā spēles dziedniekam.

/Raksta autore: Liliāna Feltone/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 05.01.2017 01:15
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

SOLI TUVĀK PROFESORIEM:
REIČELA REDFORDA

___________________________________________________
Ziemassvētki ir tepat aiz stūra, un profesori, tieši tāpat kā Cūkkārpas skolēni, ir aizņemti. Tomēr, par spīti rakstu darbu un testu kalnu labošanai, mikstūru profesore Reičela Redforda piekrīt intervijai. Saruna notiek mikstūru klasē, un pat šeit ir jaušama svētku noskaņojums un pacilātība, kas pēdējās dienas pārņem visu skolu.

1. Kāda ir Jūsu spilgtākā bērnības atmiņa?
Ir ļoti daudzi brīži, kad, atminoties bērnību, ir smaids sejā - man tiešām bija laimīgs pirmsskolas laiks, to es nevaru noliegt. Tomēr visspilgtāk atceros pašus mazākos sīkumus kopā ar ģimeni. Man ir vecākais brālis, kas, atšķirībā no manis, ir ļoti liels kalambola fans - arī tagad. Un tā kā es biju tā mazā kaitinošā māsa, kas visu laiku vasarā sēdēja piemājas dārzā un rakņājās smiltīs, mēs ar brāli nepavadījām daudz laika kopā. Tomēr vienu reizi - man laikam bija četri gadi? - atceros, kā vecāki bija aizbraukuši uz operu un atstājuši mani un Džordžu pie vecvecākiem, un pirmo reizi brālis pienāca klāt un mēs visu dienu laistījām dārzā iestādītās puķes un pēc tam pie iestādītājām dālijām cēlām smilšu pilis, par ko gan vecmamma nebija lielā sajūsmā.

2. Kā nolēmāt kļūt par profesori?
Jau no pašas bērnības man paticis mācīties - sākumā gan biju ļoti aizrāvusies ar herboloģiju un jebko saistītu ar augiem, līdz pat piecpadsmit gadu vecumam mans mērķis bija vai nu doties pa farmācijas līniju Mikstūru institūtā tepat Londonā, vai arī mācīties pedagoģiju un atgriezties Cūkkārpā par herboloģijas pasniedzēju. Tomēr pēc tam, kad apmetos Ņujorkā, nāca jauna aizraušanās - mikstūras. Un no tā brīža es zināju, ka vēlos atgriezties dzimtenē un nodoties darbam te. Un tā nu arī šis plāns realizējās.

3. Tā kā Cūkkārpā nestrādājat pirmo gadu, vai Jums ir kāda īpaša "recepte", lai skolēni neizdegtu?
Es zinu, cik smagi ir apvienot tik daudzus priekšmetus un izpildīt visus mājasdarbus laikā - ticiet vai ne, tomēr profesori arī kādreiz ir bijuši skolēnu vietā. Tāpēc pats svarīgākais ir tiešām būt godīgiem pret mācībspēku un, ja ir kaut kas, ar ko nevar tikt galā, vajag uzreiz pateikt. Visu var sarunāt - Cūkkārpā tiešam ir ļoti daudz saprotošu cilvēku. Un, protams, ja ir zināms, ka uzdotais darbs ir laikietilpīgs, nevajag atstāt visu uz pēdējo brīdi - tad ne tikai var sanāk "izdegt" jau gada sākumā, bet arī ļaut pilnīgam naidam rasties pret mācībām, un skolai nevajadzētu radīt šādas emocijas.

4. Kādi ir galvenie ieguvumi un izaicinājumi, strādājot Cūkkārpā?
Visvairāk no šī amata esmu ieguvusi zināšanas. Jā, arī es katru reizi, kad skolēni ienāk klasē, uzzinu ko jaunu, atklāju, kas katram padodas, kā es varu palīdzēt, jo man vislielākais prieks ir redzēt savus skolēnus laimīgus par sasniegto. Protams, līdz ar šo pievienojas arī izaicinājums - lai palīdz? Kā iemāca? Un ja nu skolēns nevēlas mācīties - kā lai iedrošina un rada vēlmi?

5. Kādas īpašības skolēnos Jūs vērtējat visaugstāk un kādas Jūs nokaitina?
Vēlme iesaistīties, vēlme uzzināt - tas tiešām ir svarīgi ikvienā. Un nav runa tikai par aktīvajiem skolēniem, kas katru dienu ceļ roku un zina visas atbildes, un grib iesaistīties ikkatrā diskusijā - man ir ļoti svarīgi šo pašu degsmi ieraudzīt arī no kautrīgajiem, un vislielākais prieks ir, lasot kontroldarbus vai esejas, ieraudzīt, kā tiek iekļauta informācija, kas nav mācīta, jo tad es zinu, ka esmu darījusi pareizi un cilvēks vēlas atklāt ko jaunu arī ārpus klases. Savukārt bieži vien nokaitināt izdodas tiem, kam raksturīgas tieši pretējas īpašības. Plus arī ir grūti radīt cieņu pret tiem, kuri atklāti pauž naidu pret mācībām, tomēr, par laimi, tas tieši vairāk motivē strādāt.

6. Vai Ziemassvētku periodā darbs ir noslogotāks nekā parasti?
Ziemassvētku pavisam noteikti ir laiks, kad pēkšņi uz galvas uzkrīt darbu kalni. Protams, semestra laikā vienmēr ir jāstrādā un jālabo iesniegtie darbi līdz pat naktij, tomēr šis laiks noteikti ir pavisam jauns līmenis. Noslēguma kontroldarbi ir viens, tomēr, kad pēkšņi visi izlemj iesniegt visus iekavētos darbus... Šajā gadījumā asistenta palīdzīgā roka tiešām ir noderīga.

7. Kāds ir Jūsu svētku novēlējums “Bubuļu Kambara” lasītājiem?
Nedomājiet par mācībām brīvlaikā - tiešam izbaudiet mirkļus ar ģimeni, ar draugiem un uz mirkli aizmirstiet par to, kas gaida nākamajā semestrī. Ļoti siltus un sniegpilnus Ziemassvētkus visiem!

/Raksta autore: Jeļena Kovaļenko/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 05.01.2017 01:18
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 194
Sirpi: 232
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā

virsraksts

HOROSKOPI:
24.12.-01.02.

___________________________________________________
Auns
(21.03.-19.04.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Žizelle Martelle


Ja vēlme ļoti velk uz zeltu un visu, kas zeltīts - nepretojies tai. Zelts šobrīd nesīs lielu veiksmi. To pašu gan nevar teikt par uguni, tāpēc uzmanies no svecēm un kamīniem, kā arī no blēņdarīgiem radiniekiem, kas nolēmuši apspēlēt viduslaiku raganu dedzināšanas prāvas. Ja dodies ārā ilgākās pastaigās, izvēlies piemērotus apavus - veselība ir svarīgāka par modi.

Vērsis
(20.04.-20.05.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Hektors Nīls Finlijs


Vēršiem, īpaši tiem, kas grifidoru godā, ļoti veiksies ar dāvanām, bet ir svarīgi atcerēties par tām patiekties un izturēties jauki pret tiem, kuriem svētkos paveicies mazāk. Ēdiens šķitīs īpaši labs laika kavēklis, bet atceries par sava vēdera ietilpību un laicīgi piebremzē. Veselīgas pastaigas svaigā gaisā šoreiz beigsies ar pretējo - saslimšanu.

Dvīņi
(21.05.-21.06.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Emma Vonderfoksa


Tīši nekaitini apkārtējos sava ērcīgā noskaņojuma dēļ, tas tiks atmaksāts trīskārš un vēl ar ķirsīti pa virsu. Necenties arī slīcināt savas bēdas alkoholā, labāk izvēlies tēju - tā ir daudz veselīgāka un ar labākām sekām nakošajā rītā. Vienīgais, kas patiesi lutinās, būs laika apstākļi, tāpēc izbaudi tos, cik daudz vien iespējams, un nebaidies pavadīt laiku ārā.

Vēzis
(22.06.-22.07.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Morgana Kantervilla


Ja gribēsies uzdziedāt tā vairāk nekā ierasts - nekautrējies un dari to. Sanāks gan visticamāk briesmīgi, bet neviens neņems ļaunā. Noteikti būs iespēja pavizināties ar ragaviņām, bet zvaigznes iesaka no tā atteikties - ja ne iesnas, tad lauzti locekļi tev pamatīgi pamaitās garastāvokli. Toties viss, kas saistīts ar piparkūkām, nesīs gaišas domas un svētku noskaņu.

Lauva
(23.07.-22.08.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Cecīlija Džonsa


Ja nomoka domas par to, ko dāvināt mīļajiem, un atrisinājuma kā nav, tā nav, paļaujies uz to, ka ēdiens vienmēr tiek novērtēts. Un tomēr no kulinārajiem piedzīvojumiem virtuvē zvaigznes iesaka izvairīties, jo paredzams, ka tie beigsies visai bēdīgi. Ja ir iespēja izbaudīt ziemas priekus, liela iespēja, ka kļūsi par sniega kauju uzvarētāju.

Jaunava
(23.08.-22.09.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Igors Ričs


Darbu šķitīs necerēti daudz, taču atceries, ka gulēšana arī ir svarīga un bez kārtīga miega nespēsi paveikt visu iecerēto. Papūlies būt jauks pret ģimenes locekļiem, pat tiem, kuri ir īpaši kaitinoši. Mīlas frontē zvaigznēm sakāms tikai viens: mīlestību zem āmuļiem nav ko meklēt, taču ir arī labās ziņas - tā visticamāk ir paslēpusies zem galda.

Svari
(23.09.-23.10.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Ignācijs O’Henigens


Pat ja neesi ar grifidorisku pārliecību, ļaujies sarkanās krāsas vilinājumam - tā tevi padarīs īpaši spožu un ievērojamu šajā tumšajā laikā. Ja ir nosliece uz kalambolu, tad brīdinām, ka Ziemassvētku kalambola mačs var izrādīties traģisks. Ja ne tev, tad apkārtējiem noteikti. Neparastas lietas tevi piemeklēs tieši pusnaktī, tāpēc mēģini agri neiet gulēt.

Skorpions
(24.10.-21.11.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Leslija Gorski


Skolas lietas iegrūd vistālākajā, vistumšākajā stūrī, jo beidzot ir laiks atpūsties. Visu iekavēto tāpat varēsi paspēt pēdējā mirklī. Brīvo laiku velti ne tikai izklaidēm, bet arī atceries apciemot tos, kuri šajā laikā ir vientuļi, vai vēl labāk - uzaicini viņus ciemos pie sevis. Ledus nebūs tavs draugs, bet ne jau kokteiļos. Uzmanies no slidenām ietvēm un lāstekām virs galvas!

Strēlnieks
(22.11.-21.12.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Kajs Solbergs


Nodarbošanās ar labdarību dos lielāku gandarījuma sajūtu nekā dāvanu kalni, kurus varbūt šogad nemaz neesi pelnījis. Mērķtiecība ir laba lieta, bet ne šobrīd - jo īpaši slīdeņiem. Ja pakārsi savu slīdeniskumu uz galvgaļa, iegūsi vairāk nekā zaudēsi. Ja moka nogurumus, nepretojies vēlmei gulēt vairāk nekā nepieciešams. Darbi tevi gaidīs arī tad, ja būsi izgulējies.

Mežāzis
(22.12.-19.01.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Hārlija Hadsone


Neuztraucies par diētu, ja kājas negrib iet prom no svētku galda, īpaši tas attiecināms uz elšpūšiem, kuriem šobrīd ir ļoti svarīgi paēst. Tomēr pa vidu kulinārām izvirtībām ir jāiegaumē ļoti svarīga lieta - izvairies no riekstiem kā no oglēm dāvanu vietā. Naktis būs neparasti maģisks laiks, kad visi darbi veiksies un būs vislielākais darīšanas prieks.

Ūdensvīrs
(20.01.-18.02.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Dominiks de Leseps


Izbaudi savu jauniegūto rīta cilvēka statusu, jo ilgi tas nevilksies. Un tikai tāpēc, ka esi izvēlies no gultas jau septīto dienu agrāk par visiem pārējiem, nebūt nenozīmē, ka ierasto trīs ēdienreižu vietā tev pienākas visas sešas. Mērenība ir tavs draugs. Tāds ir arī vilnas zeķes, siltas čības un labi izkurināta krāsniņa, jo tikai tiem, kam siltas kājas, ir cerība izvairīties no saslimšanas.

Zivis
(19.02.- 20.03.)

virsraksts

Populārs piemērs:
Sofija Fēniksa


Paredzams, ka īstā dzīve sāksies tikai tad, kad brīvdienas būs jau aiz muguras. Pārējā laikā, laiks vilksies un nekas negribēs notikt pēc tava prāta. Drūms noskaņojums ir garantēts, bet tāpēc nav ieteicams ļaunoties uz citiem. Šoreiz viņi tiešām pie tā nav vainīgi. Atturies no vēlmes meklēt tumšā mākoņa sudraba maliņu saldumu bļodā. Labāk apēd kādu mandarīnu!

/Raksta autore: Pasifeja Beitsa/


--------------------

Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
1 lietotāji(s) vēro šo notikumu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

Notikuma opcijas | SLĒGTS NOTIKUMS || JAUNS NOTIKUMS || JAUNA APTAUJA |
| Pievienot grāmatzīmi |