I-Cūkkārpa Torņu punkti Punkti Grifidors Kraukļanags Elšpūtis Slīdenis


  | SLĒGTS NOTIKUMS || JAUNS NOTIKUMS || JAUNA APTAUJA |

» Novembra numurs, 30.11.2017.
Bubuļu kastīte
  Iesūtīts: 07.12.2017 21:43
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



REDAKTORES SLEJA

___________________________________________________

Mācību gads turpina savu ritējumu, tūlīt, tūlīt iesoļojot ziemā. Ja vēl nupat šķita, ka tikai tikko sēdāmies ekspresī, tad tagad līdz ar svētku gaidām klāt runas par trimestra beigu kontroldarbiem. Pavisam nemanot tās iezogas ne tikai stundu dienaskārtības plānos, bet arī sarunās pie galdiem Lielajā zālē un koptelpās. Tiesa gan, decembra sākums nozīmē ne vien pārbaudījumu, bet arī Ziemassvētku tuvošanos. Sarunas kā par vieniem, tā otriem, mēdz būt gan mīļākais, gan neieredzētākais sarunu temats, kaut arī proporcijas fanu un nīdēju starpā katrā gadījumā ir atšķirīgas. Tāpat noslēguma pārbaudījumus un Ziemassvētkus vieno gaidītāju ticība brīnumam.

Lai arī “Bubuļu Kambara” iznākšana var šķist daļēji brīnumaina, novembra numurā esam pievērsušies arī praktiskām lietām. Turpinot iesākto rakstu sēriju, turpmākajās lapās būs iespēja iepazīt tuvāk Grifidora torņa kalambola komandu. Piedāvājam iespēju caur avīzes lapām uzzināt vairāk par kādu Cūkkārpas profesori, iepazīties ar decembrī plānotajiem pasākumiem un daudz ko citu.

Vēlot nesaslimt ziemas vakaros un izbaudīt brīvās dienas,
BK redaktore


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:43
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



ROSA BUBULIS IR...

___________________________________________________

Kristians Alans Ross pie skolas vadības grožiem ir jau diezgan ilgu laiku, taču klīst nostāsti, ka neviens nav redzējis viņa bubuli, kas gan nav tiesa. Ir tie, kas redzējuši, tikai viņus ir jāmeklē jau aiz Cūkkārpas sienām, starp absolventiem, jo pasniedzēja statusā esot — Kristians Ross savu bubuli ir paturējis noslēpumā, pat vadot nodarbības par bubuļa patriekšanu.

Kāds, Tavuprāt, izskatās Cūkkārpas direktora Kristiana Alana Rosa bubulis?



Penelope Lokvuda
Elšpūša pirmziemniece


Paziņojums, ka viņš vairs nevar būt skolas direktors, jo viņam ir mājas arests uz mūžu. Un trauki būs jāmazgā ar rokām!



Edvards Flinns
Kraukļanaga pirmziemnieks


Kas ir bubulis? Nē. Viņam ir tikai kaķis, tādu bubuļu viņam nav. Jūs prasāt, kas ir viņa lielākās bailes? Vai ir iespējams, ka bailes baidās no viņa?



Eiverijs Tomass Kings
Kraukļanaga pirmziemnieks


Viņam vispār var būt bubulis? Vai tad direktors no kaut kā vispār baidās?



Skaja Smita
Kraukļanaga pirmziemniece


Par bubuli kāds tas varētu izskatīties direktora kunga kabinetā? Tas ir labs jautājums — neesmu par to domājusi! Bubulis man šķiet varētu būt kaut kas baismīgs, varbūt tas varētu pārvērsties par ārstu un skraidīt pakaļ ar šļirci? Tādu iedomājos direktora kunga kabineta bubuli, kurš biedētu bērnus ar adatām!



Korianna Harta
Kraukļanaga otrziemniece


Saka jau, ka katram cilvēkam ir no kaut kā bail, tomēr... man šķiet, profesors Ross ir izņēmums. No kā gan viņam varētu būt bail? Drīzāk visiem iespējamajiem baiļu izraisītājiem būtu jābaidās no viņa paša!



Marsels Marss
Slīdeņa otrziemnieks


Skolēnu pilnīga visatļautība saldumu un gliteru monstra veidolā.



Maikls Čārlzs Spektrs
Grifidora otrziemnieks


Ēē.. Pirmziemnieks Aizliegtā meža biezokņos ar kādu bibliotēkas slēgtās nodaļas grāmatu padusē.



Alī Hunters
Kraukļanaga trešziemnieks


Nu vai ziniet! Lai pamatīgi nobiedētu Rosu, te nepietiks ar kaut kādu piecgalvainu monstru vai — es pat nezinu — asinskāru vilkaci. Te būs nepieciešams kaut kas šausmīgs, kaut kas ekstrēmi šaušalīgi šaušalīgs, piemēram, pa netīru grīdu izsmērējušās septiņas milzīgas šokolādes tortes vai arī uz sviesta puses nokritušas sviestmaizes.



Hektors Nīls Finlijs
Elšpūša ceturtziemnieks


Hmm. Varu derēt, ka kaut kas ļoti pūkains. Piemēram, trīsmetrīgs, saplosīts rotaļlācītis ar piranjas zobiem.



Džefra Lī
Elšpūša ceturtziemniece


Visticamāk neizpildīts mājasdarbs vai visa skola, kas saņem Troļļus eksāmenā?



Fēbe Dakota
Slīdeņa piektziemniece


Mazi bērni, kas ēd brokoļu kēksiņus.



Metjū Viljams Džonsons
Slīdeņa sestziemnieks


Droši vien kaut kas baiss un tumšs.



Vinifreda Harisa
Slīdeņa sestziemniece


Nu, ja es teiktu zirneklis, tad tas būtu diezgan klišejiski vai ne? Un vispār, viņš neizskatās pēc tāda, kas baidītos no zirnekļiem. Tad jau drīzāk no tā, ka kāda vienkārša burvestība varētu neizdoties.



Adrians Bruks
Slīdeņa sestziemnieks


Rosa bubulis? Varu tik iedomāties to reizi, kad profesors Smits visu priekšā viņu apvēma. Laikam bubulis būtu tā notikuma gifs, kas atkārtojas, atkārtojas, bet Rosam nav spēka to apturēt.



Džuljeta Smita
Elšpūša sestziemniece


Lūk, tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Nekad īsti neesmu par to aizdomājusies kāds varētu būt diketora Kristiana Alana Rosa bubulis. Ja tomēr ir jādod atbilde, tad viņa bubulis varētu būt kāds no viņa ienaidniekiem vai pagātnes rēgiem.



Doloresa Emereda
Kraukļanaga sestziemniece


Man šķiet, ka bubulis pats no viņa nobītos... Paga, neraksti to! Es neko neteicu! Nu, varbūt viņam bail no... Mājasdarbu kaudzes, ko jālabo?



Bonifācijs Napoleons Leopolds Frīdrihs Bekets
Grifidora sestziemnieks


Manuprāt, tādam cilvēkam kā Ross nav bubulis — ja viņu nebiedē atrašanās direktora vietā, tad ir grūti iebiedēt kā savādāk.



Džaspers Loids
Elšpūša septītziemnieks


Esmu te jau septiņus gadus, bet jāsaka, kas jāsaka — Rosa bubuli nekad neesmu redzējis. Viņš meistarīgi izvairās to atklāt. Tas noteikti ir kaut kas tizls — piemēram, tas kā viņš paklūp savā mantijā, ejot līdz runas postamentam, vai aizmirst vārdus — vai ļaunāk — kāds viņu nobur ar stostīšanās lāstu. Es gan šaubos, ka tas būrējs paliktu dzīvs...



Gregorijs Einsverts
Grifidora septītziemnieks


Pieaugušo bubuļi lielākoties pārvēršas konceptuālos simbolos, kas cilvēku īsti nebiedē. Tie ir scenāriji, ko tie negribētu piedzīvot, izsacīti kaut kādos tēlos, kas paši par sevi cilvēkam pat varētu nešķist baisi, tikai atgādinoši. Viņa bubulis noteikti ir kaut kas tāds, piemēram, bailes no kontroles zaudēšanas. Es pat nedomāju kā Cūkkārpas kontroles zudumu, bet vairāk kā sevis un maģijas kontroli. Kā tas attēlotos bubulī — grūti spriest.

Redakcijas secinājumi:
Sazinoties ar vairākiem tā laika cūkkārpiešiem, un uzklausot viņu atmiņu stāstījumu, uzzinājām, ka tolaik, kad Kristians tikko sāka mācīties Cūkkārpā, viņa bubulis esot bijusi viņa līgava — mirusi. Viņš tik ļoti baidījies par viņu, ka beigu beigās, kā mēs zinām, viņu arī drīz pēc tam zaudēja. Skumji. Skumjais pamats ļauj izdarīt kādu secinājumu — viņa bubulis visticamāk ir mainījies, jo baidīties par to, ka mirs kāds, kurš jau ir miris, nav iespējams, taču... to, kāds ir viņa tagadējais bubulis — varbūt zina tikai viņš vien pats.

/Raksta autori: Ailejs Mints un Liliāna Feltone/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:43
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



AURORISMI

___________________________________________________

Starp mums skolā ir daudzi, kas sapņo par aurora karjeru, pēc skolas beigšanas, bet tikai neliela daļa no sapņotājiem, pēc skolas absolvēšanas patiešām iestājas Auroru akadēmijā, lai uzsāktu ceļu likumsargu pusē, gādājot par burvju sabiedrības drošību.
Oktobra vidū mums bija iespēja klausīties vieslektoros no auroru akadēmijas, kā arī pie mums viesojās divi aurori no ministrijas. Pēc lekcijas, kurā mums pastāstīja par uzņemšanu akadēmijā un tālākām karjeras iespējām, mums bija iespēja uz sarunu, pie tējas tases, aicināt auroru Vilisu Einsvertu un viņa kolēģi Hannu Pušabati, lai parunātos par darbu, karjeru un dzīvi kopumā.



Šodien lekcijā diezgan daudz dzirdējām par to, kādas ir uzņemšanas prasības Auroru akadēmijā, taču būtu interesanti uzzināt, kā tieši jūs pieņēmāt lēmumu kļūt par auroriem?

Viliss Einsverts (V.E.): Es jau diezgan agri, mācoties vēl Cūkkārpas sākotnējos kursos, sapratu, ka aurora darbs ir tieši tas, kas mani saista. Man patika sevi izaicināt, un es vēlējos darīt darbu, kas nes reālu labumu cilvēkiem. Ar diezgan labi nokārtotiem SĒRGiem, iestājos akadēmijā. Astoņdesmit astotajā gadā sāku strādāt Burvestību ministrijas Iekšlietu departamentā, Auroru birojā.

Hanna Pušabate (H.P.): Es nebiju no tām, kas domā kļūt par aurori — vismaz ne Cūkkārpas laikā; kaut arī palīdzēju tēva vadītās organizācijas “Biedrība pret melno maģiju” darbībā, kā sabiedrisko attiecību speciāliste, rakstot preses relīzes. Izlēmu, par stāšanos akadēmijā, jau pēc Cūkkārpas izlaiduma — tā vienkārši sanāca, ka paņēmu rokā savu diplomu un skatījos, kas ar maniem rezultātiem, man interesants spīd no augstākās izglītības iespēju piedāvājuma. Iestājos Maģisko priekšmetu kontroles nodaļā domādama, ka no manis nekad operatīvais nevarētu sanākt, taču pirmā kursa laikā, kopējās praksēs ar citu specialitāšu pirmkursniekiem, sapratu ka man patīk tie visi uzdevumi un praktiskās studijas. Tādēļ es iesaistījos studentu pašpārvaldē un aktīvi piedalījos dažādos konkursos un sacensībās, kas mums notika akadēmijas iekšienē. Šī gada vasarā absolvēju pamatstudijas, iegūstot Maģisko priekšmetu kontroliera specializāciju, bet pēdējā kursa laikā es biju atradusi jaunu mērķi — pārspecializēties operatīvajam darbam. Pateicoties akadēmijas pretimnākšanai, es turpinu studijas akadēmijā, un kopš vasaras strādāju Vilisa Einsverta vadībā.

Kādi ir tavi pirmie iespaidi par auroru darbu un ministriju?

H.P.: Darbs ir darbs, to dari pēc iespējas labāk, un... man vēl ir daudz jāmācās. Ministrija no iekšienes, protams, ir citādāk, nekā tur būt viesa statusā.

Kā ir sākumā — tu tiki pie savas lietas?

H.P.: Pie savas lietas? Ja tu domā izmeklēšanas lietu, nevis manu personas failu, tad nē — protams, ka netiku. Neviens nedod izmeklēšanas lietu vienam cilvēkam risināt, tā dzīvē nenotiek.

V.E.: Jaunie aurori, tikko no akadēmijas, pirmos vairākus gadus strādā pieredzējušāku kolēģu tiešā vadībā, un, kā jau Hanna saka, darbs norit darba grupās, kurās atbildīgais izmeklētājs atlasa komandu, atkarībā no tā, kādi speciālisti vajadzīgi.

Pastāstiet katrs par jūsu pirmo noziegumu, pie kura atšķetināšanas piedalījāties, kad sākāt strādāt?

V.E.: Šķiet, ka tā bija laupīšana, kurā cietušajam bija nodarīti smagi miesas bojājumi — tā bija salīdzinoši viegla lieta, ar maz aizdomās turamajiem, un labu pierādījumu bāzi, uz ko vēlāk prokuratūra varēja droši balstīt lietu. Es labāk atceros pirmo lielo lietu — tas bija astoņdesmit astotā gada ziemā, kad izmeklējām lietu, saistībā ar cilvēku pazušanu un tālākejošu izmantošanu rituālos, kas tos cilvēkus pārvērta vispirms par vampīriem, un tālāk par būtnēm, kas nosacīti atgādināja pazemjus. Tā bija pirmā lieta, kas palika neatrisināta, un es piedzīvoju to, ka arī tā mēdz būt — ka patiesībai, lai tā nāktu gaismā, vajag ļoti daudz laika. Tas brīdis pienāca šajā pavasarī, kad arī tai lietai varējām nomainīt statusu uz “atrisināts”.

H.P.: Pirmā pieredze bija, kad devāmies iztaujāt lieciniekus, un... atradām beigtu testrālu vientieša dārzā. Vientiesis nesaprata kāpēc viņam jau trešo nedēļu mājā viss smird.

V.E.: Jā, (pasmaida) bija tāds gadījums

Un ko jūs darījāt?

V.E.: Izsaucām kolēģus no Maģisko būtņu kontroles departamenta, lai tie tālāk risina situāciju ar līķi.

Ar kāda veida noziegumu izmeklēšanu jūs ikdienā strādājat?

V.E.: Man vairāk tiek pazudušo personu lietas, sarežģītas slepkavības — strādāju Īpašo gadījumu komisijā, un pie mums nonāk sarežģītākās un biroja resursus visvairāk patērējošās lietas.

Kāda ir viena diena aurora darbā?

V.E.: Parasti, ja nav bijušas naktsmaiņas, rīts sākas ar vispārējās situācijas apzināšanu — ierodoties birojā uzzinu, kas noticis tajā laikā, kad manis nav bijis klāt. Tad vadoties no tā, kādas ir atvērtās lietas, un veicamās procesuālās darbības, veicu tās, vai arī sasaucu rīta, izmeklēšanas grupas sapulci, kur tiek sadalīti dienas darbā padarāmie darbi — norīkoti eksperti ekspertīzēm un tamlīdzīgi. Iespējamas nopratināšanas — gan liecinieku un cietušo, gan aizdomās turamo —, nozieguma vietas apskates, pierādījumu ievākšanai un citas darbības. Taču, ja parādās kāda jauna lieta, darba ritms var tikt mainīts, jo bieži ir svarīgs laiks, un tad sanāk strādāt virsstundas un ļoti garas maiņas.

H.P.: Atnāku uz darbu... mazgāju kafijas krūzes, taisu kafiju visiem... vienvārdsakot, apdaru visādus darbiņus.

V.E.: Tā jau nav, ka tu tikai to darītu.

H.P.: Protams, bet ja nopietni, tad es teiktu tā — nav divu vienādu dienu aurora darbā. Pēc nepilna pusgada es to varu teikt pilnīgi droši.

V.E.: Arī pēc ilgāka laika dienestā, šī atklāsme diezvai mainīsies.

Kā jūs pavadāt brīvo laiku, kad nu tas jums ir?

V.E.: Man patīk aktīva atpūta dabā — ceļoju, kāpju kalnos, makšķerēju. Savu brīvo laiku cenšos atlicināt ģimenei, un labprāt arī lasu piedzīvojumu romānus.

Kriminālromānus nē?

V.E.: Nē, kriminālā man darbā pietiek, un par to lasīt fikciju nav īsti vajadzīgs. Pie tam, ne daudzi autori pārzina to, kāda ir izmeklēšanas realitāte, un būtībā rada tikai darbu, kas sastāv tikai no šaudīšanās vai no pavedieniem, kas izmeklētājam tiek nolikti priekšā uz sudraba paplātes, kaut arī ikdienā viss nav tik vienkārši.

H.P.: Brīvajā laikā es atpūšos — labi izguļos, pastaigāju un paniekojos ar hobijiem — mazliet zīmēju. Lasu arī krimiķus, bet es tā pieņemu, ka man alerģija pret tiem izstrādāsies vēlāk.

Kas ir lielāki izaicinājumi dzīvē?

V.E.: Būt labam vīram un tēvam — man šķiet, ka tas ir lielākais izaicinājums, un, man gribētos domāt, ka tas ir arī mans sasniegums, neskatoties uz darba frontē sasniegto.

H.P.: Šobrīd? Izgulēties. Taču, ja vispārīgi, tad... izaugt par labu operatīvo auroru. Man ir mērķis, un uz to es arī virzos.

Ko jūs abi novēlētu tiem cūkkārpiešiem, kuri apsver domu tuvākā vai tālākā nākotnē izvēlēties aurora profesiju?

V.E.: Biroja vadītājs Džefrijs Ledvidžs mums vienmēr atgādina: “Aurors nav tikai profesija — tas ir dzīvesveids un pārliecība,” un es viņam noteikti piekrītu. Izvēloties savu nākotnes profesiju, ņemiet vērā savu pārliecību, un labi pārdomājiet to, kādu vēlaties savu dzīvesveidu, jo tikai tad būs iespējams izvēlētajā nozarē sasniegt augstus mērķus un celties no rītiem, labi zinot, ka tam, ko jūs ikdienā darāt, ir jēga. Esiet mērķtiecīgi un nepadodieties pie pirmajām grūtībām!

H.P.: Nekad nav jābaidās sekot saviem sapņiem, pat tad, ja kādā brīdī tie šķiet pārdroši, jo varbūt tie ir tā vērti, lai piepildītu. Pat tad, kad ar prātu zini, ka šī ir bīstama profesija, un, sabiedrības acīs, ne sievietēm piemērota, bet vai tādēļ mums ir jāapstājas?

Uz šīs retoriskā jautājuma nots, mēs noslēdzam interviju. Līdz nākošajai reizei!

Informācijai:
Auroru akadēmija atrodas tiešā Burvestību ministrijas Iekšlietu departamenta pārvaldībā un sagatavo darbiniekus tiesībsargājošajām instancēm, kā arī dažādus drošības speciālistus. Nodarbības notiek dažādās vietās, arī sadarbībā ar pārējām izglītības iestādēm.
Pārstāvētās nozares: Tiesībzinātnes; Lāstu uzlaušana; Kriptogrāfija; Kaujas maģija; u. tml.
Sagatavo: Maģiskās policijas darbiniekus (iespējams iestāties pēc SLIMiem, mācību ilgums 2 gadi, pēc tam ir iespēja turpināt studijas auroru programmās (trīs mācību gadu vietā jāmācās divus) vai uzsākt darbu.); Aurorus (pamatapmācība ilgst trīs gadus pēc SĒRGu kārtošanas, pēc tam notiek padziļinātā specializācija kādā nozarē (maģistra līmenī)); Lāstu uzlauzējus; Citus speciālistus (piemēram, maģisko priekšmetu kontrolierus, drošības speciālistus utt.)
Prasības: Pēc SLIMu līmeņa — ne zemāks vērtējums SLIMu eksāmenos par “Labāk nekā cerēts” Burvestību, Pārvērtību, Mikstūru un APTZ priekšmetā un vēl vienā priekšmetā pēc izvēles. Visos priekšmetos gada atzīmēm jābūt vismaz P un uz augšu. Pēc SĒRGu līmeņa — ne zemāks vērtējums SĒRGu eksāmenos par “Labāk nekā cerēts” Burvestību, Pārvērtību, Mikstūru un APTZ priekšmetā un vēl vienā priekšmetā pēc izvēles. Visos priekšmetos gada atzīmēm jābūt vismaz P un uz augšu.


/Raksta autores: Gvendolīna Vatersa un Liliāna Feltone/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:44
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



2017./2018. MĀCĪBU GADA KALAMBOLA KOMANDAS: GRIFIDORS

___________________________________________________

Otrais raksts mūsu pagājušajā mēnesī iesāktajā rakstu sērijā par kalambola komandu spēlētājiem šajā mācību gadā un otrā kalambola komanda pēc alfabēta - grifidori. Turpinām iepazīt mūsu skolas sportistus, atšķirībā no pagājušā gada, šogad pievēršot uzmanību arī komandu rezervistiem, jo viņi arī ir ļoti, ļoti svarīgi. Tātad, grifidoru kalambola komanda!



Dzinēji



Hapijs Londons Holidejs | pirmais dzinējs
Kurss: 5.
Dzimšanas dati: 04.01.2000.
Pieredze komandā: Rezervists 2014./2015. un 2015./2016. mācību gadā, dzinējs 2016./2017. mācību gadā.
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu:“Jo burvju pasaulē nav sevišķi daudz citu populāru sporta veidu, un kalambols ir kā tāds burvju basketbols.”

Anna Nimuē Blēra | otrā dzinēja
Kurss: 3.
Dzimšanas dati:06.02.2004.
Pieredze komandā: Dzinēja 2016./2017. mācību gadā.

Ignācijs O'Henigens | trešais dzinējs
Kurss: 6.
Dzimšanas dati: 05.10.2000.
Pieredze komandā: Dzinējs 2016./2017. mācību gadā.
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu:“Var kādam izsist zobus, nedabūjot pēcstundas.”

Olīvija Brenta | pirmā dzinēju rezerviste
Kurss: 2.
Dzimšanas dati: 03.07.2005.
Pieredze komandā: Rezerviste 2016./2016. mācību gadā.
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu: “Kā vientiešu atvasei, man kalambols šķiet fascinējošs sports, jo lidošana rada burvīgu sajūtu.”

Ladzaro Molteni | otrais dzinēju rezervists
Kurss: 3.
Dzimšanas dati: 21.08.2004.
Pieredze komandā: -

Maikls Spektrs | trešais dzinēju rezervists
Kurss: 2.
Dzimšanas dati: 09.02.2005
Pieredze komandā: Rezervists 2016./2017. mācību gadā.

Liesma Spožā | ceturtā dzinēju rezerviste
Kurss: 1.
Dzimšanas dati: 09.07.2006.
Pieredze komandā: -



Triecēji



Gregorijs Einsverts | pirmais triecējs
Kurss: 7.
Dzimšanas dati: 03.01.2000.
Pieredze komandā: Triecējs 2016./2017. mācību gadā.
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu: “Sāku spēlēt, jo komandai trūka spēlētāju, bet turpinu, jo jūtu, ka varu sniegt labu ieguldījumu komandas spēlē.”

Hjalle Kornēlijs Svatsons | otrais triecējs
Kurss: 6.
Dzimšanas dati: 22.04.2001.
Pieredze komandā: Triecējs 2016./2017. mācību gadā.
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu: “Es varu būt labāks triecējs par Gregoriju, tādēļ arī spēlēju.”

Bonifācijs Napoleons Leopolds Frīdrihs Bekets | pirmais triecēju rezervists
Kurss: 6.
Dzimšanas dati: 25.03.2001.
Pieredze komandā: -
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu: “Jo tas ir stilīgi.”

Vinstons Allans | otrais triecēju rezervists
Kurss: 7.
Dzimšanas dati: 24.10.1999.
Pieredze komandā: -

Aleksandrs Hārpers | trešais triecēju rezervists
Kurss: 2.
Dzimšanas dati: 08.08.2005.
Pieredze komandā: -

Augustīns Kadfels Halisejs | ceturtais triecēju rezervists
Kurss: 1.
Dzimšanas dati: 15.04.2006.
Pieredze komandā: -


Sargs



Līva Mellezere | sardze
Kurss: 3.
Dzimšanas dati:17.05.2004.
Pieredze komandā: Sardze 2016./2017. mācību gadā.
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu: “Jo mana ģimene spēlē kalambolu un es pati esmu kalambola fane jau no triju gadu vecuma.”

Geila Erharte | pirmā sarga rezerviste
Kurss: 5.
Dzimšanas dati: 09.07.2001.
Pieredze komandā: Rezerviste 2013./2014. mācību gadā.
Vienā teikumā, kāpēc spēlē kalambolu: “Mani saista lidošana.”


Meklētājs



Luī Volfa | meklētāja un komandas kapteine
Kurss: 6.
Dzimšanas dati: 01.09.2000.
Pieredze komandā: Meklētāja un komandas kapteine 2015./2016. un 2016./2017. mācību gadā.

Ārija Melisa Hārpera | pirmā meklētāja rezerviste
Kurss: 3.
Dzimšanas dati: 01.08.2004.
Pieredze komandā: -

Deviāna Mideltrise | otrā meklētāja rezerviste
Kurss: 1.
Dzimšanas dati: 16.03.2006.
Pieredze komandā: -

/Raksta autors: Džoijs Evanss-Smits/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:44
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



SPĒLES APSKATS — ELŠPŪTIS : SLĪDENIS
4. novembris

___________________________________________________

Piektās spēles rīts bija pienācis ar nelielu vēju, mainīgiem mākoņiem, bet ar labu noskaņojumu tribīnēs, līdzi jūtot elšpūšu un slīdeņu komandām.

ELŠPŪŠI
Dzinēji: DŽULJETA SMITA • HEKTORS NĪLS FINLIJS • SOFIJA FĒNIKSA
Triecēji: DŽEFRA • KOLBIJS MILLERS
Sargs: BLEIKS LINNS
Meklētājs: ARTĒMIJS HARKNESS
•••
SLĪDEŅI
Dzinēji: RAĪSA VASVANI • KAIDŽI ITO • FOKSS STĀRLINGS
Triecēji: ADRIANS BRUKS • VINIFREDA HARISA
Sardze: EMMA VONDERFOKSA
Meklētāja: HEVENLIJA KLĀRKA
•••
Sestdien notikušajā kalambola spēlē, uzvaru svinēja Elšpūšu komanda, meklētājam Harknesam notverot zibsni spēles 300 minūtē. Sākotnēji vadībā izvirzās EKK, pateicoties Finlija aktīvajiem rezultatīvajiem metieniem stīpās (puse no EKK metieniem, spēles sākumposmā). Pārsteidzoši, ka Slīdeņu komandā augstāko rezultativitāti sasniedz pirmziemnieks Ito, kuram šī ir pirmā reize spēlējot.
EKK komandas dzinēja Fēniksa cieš no āmurgalvas, lai arī viegla trauma, tā tomēr traucē spēlēt. Slīdeņiem par āmurgalvu upuriem krīt dzinējs Stārlings un triecēja Harisa, bet viņi turpina spēli. Vēlāk spēles gaitā SKK samazina punktu starpību, turpinoties Ito veiksmīgo metienu sērijai, kopā ar Vasvani ieguldījumu.
No āmurgalvām vidēji smagi cieš divi SKK spēlētāji — meklētāja Klārka un atkal triecēja Harisa. Tuvojoties spēles izskaņai, vadībā izvirzās SKK, pateicoties Vasvani un Stārlinga lieliskajam kopdarbam, taču elšpūšus no zaudējumu slīdeņu komandai, paglābj Harknesa notvertais zibsnis, kura notveršana, pēc skolas kalambola nolikuma, ir vērta 50 punktus. Kopumā bīstamās āmurgalvu epizodes elšpūšu pusē uzskaitītas 9, bet slīdeņu pusē 11, par ko no elšpūšu puses jāpateicas triecējam Milleram, kurš dominēja uzbrukumā pār Lī. No slīdeņu puses, uzbrukumā aktīvāks bija Bruks.

Dzinēju statistika: “Rezultatīvo metienu kopskaits”


Dzinēju statistika: “Precizitāte”


Dzinēju statistika: “Uzbrukumi pretinieka stīpām”, “Trāpījumi pretinieku stīpās”





Sargu statistika: “Efektivitāte”


/Raksta autore: Liliāna Feltone/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:44
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



SPĒLES APSKATS — GRIFIDORS : KRAUKĻANAGS
5. novembris

___________________________________________________

Kalambola turnīra sestā, grifidoriem izšķirošā spēle par nonākšanu finālā, norisinājās svētdienā, taču naktī no sestdienas, uz Skotiju atceļojušais vētrainais ciklons bija atnesis nemīlīgus laika apstākļus pēdējai kalambola spēlei vēl šajā semestrī. Spītējot lietum gan grifidori, gan kraukļanagi, bija apņēmības pilni sākt spēli.

GRIFIDORI
Dzinēji: HAPIJS LONDONS HOLIDEJS • ANNA NIMUĒ BLĒRA • IGNĀCIJS O`HENIGENS
Triecēji: GREGORIJS EINSVERTS • HJALLE KORNĒLIJS SVATSONS
Sardze: LĪVA MELLEZERE
Meklētāja: LUĪ VOLFA
•••
KRAUKĻANAGI
Dzinēji: ANDRĒ FOSS • SELĪNA DEINA HĀRPERA • JEĻENA KOVAĻENKO
Triecēji: BEILIJA KASIOPEJA HĀRPERA • BLŪBERIJS GAMMA
Sargs: AILEJS MINTS
Meklētāja: EIPRILA LIRA HĀRPERA
•••
Svētdien notikušajā kalambola spēlē, uzvaru svinēja Kraukļanagu komanda, meklētājai Hārperai notverot zibsni spēles 73 minūtē. Vadībā jau no paša sākuma pārliecinoši izvirzās KKK komanda, jo rezultavitātē kraukļanagu dzinēji viennozīmīgi ielika grifidoru dzinēju trio. GKK triecējiem neizdodas nosargāt savu meklētāju Volfu un viņa nepatīkami cieš no āmurgalvas spēles septiņpadsmitajā minūtē. KKK pusē triecējiem izdodas pasargāt apdraudētos spēlētājus — vairākums grifidoru uzbrukumu notiek pateicoties Einsverta stratēģiskajām darbībām. Spēles tālākā norise šķiet paredzama — kraukļanagi turpina presēt Mellezeres sargātās stīpas, bet GKK aizsardzība nespēj noturīgi atspiest atpakaļ kraukļanagus, prom no Mellezeres stīpām. Meklētāja Volfa kopumā spēles laikā cieš no āmurgalvas pat trīs reizes, un pēdējā reizē, neveiksmīgā Einsverta mēģinājumā nepieļaut meklētājas notriekšanu, viņš pat... upurējas savas komandas labad, taču, tas maz ko maina. Lai arī spēli turpināt vairs Einsverts nevar, tās iznākums kļūst pēc dažiem mirkļiem skaidrs — izmantojot vispārējo apjukumu, un pretinieku kavējumu, zibsni notver Hārpera. Grifidoru triecēji raidot āmurgalvu dzinējos, savaino KKK dzinējus Fosu un Kovaļenko. Kopumā bīstamās epizodes komandu spēlētājiem, kurās iesaistītas āmurgalvas ir attiecīgi 11 grifidoriem un 7 kraukļanagiem.

Dzinēju statistika: “Rezultatīvo metienu kopskaits”


Dzinēju statistika: “Precizitāte”


Dzinēju statistika: “Uzbrukumi pretinieka stīpām”, “Trāpījumi pretinieku stīpās”





Sargu statistika: “Efektivitāte”


/Raksta autore: Liliāna Feltone/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:45
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



KAS MŪS SAGAIDA FINĀLĀ?

___________________________________________________

Pirmās sešas spēles aizvadītas godam, laika apstākļi bijuši dažādi, un varam secināt, ka spēles piedāvāja ne mazumu satriecošu momentu, kurus mēs kā skatītāji varējām vērot no tribīnēm. Taču turnīrs vēl nav galā, un nu komandām priekšā ir gari darba mēneši, lai martā tiktos cīņa par medaļām un, protams, par spožo Kalambola turnīra kausu.

Sāksim ar Slīdeņu komandu, kura no sava pamatsastāva zaudējusi trīs izcilus spēlētājus — tie absolvējuši —, un aizpildot vakantās vietas ar jauniņajiem, komandai vairākas reizes turnīrā tikai... tikai burtiski meklētāja neveiksmes dēļ gāja secen uzvaras. To mēs novērojām divās spēlēs — gan pret Kraukļanagiem, gan vēlāk pret Elšpūšiem, kad tīri sviedeņu punktos SKK bija vadībā, bet zibsni pazaudējot pārsvaru nesaglabāja. Jāsecina, ka Hevenlija Klārka varbūt nebija spožākā izvēle komandas sastāva uzlabošanai.
SKK trijās spēlēs piedzīvojusi trīs zaudējumus, kopā iegūstot 730 punktus, kas nodrošina relatīvo ceturto vietu.

Pēc pērnā gada graujošās neveiksmju sērijas grifidoriem ir izdevies atrast savu spēles stilu, un izdevies komandu saliedēt, taču ar to ir par maz, lai svinētu uzvaru turnīrā.
GKK trijās spēlēs ir guvusi divas uzvaras un piedzīvojusi graujošu zaudējumu kraukļanagu komandai, kopā iegūstot 600 punktus, kas turnīrā nodrošina relatīvo trešo vietu.

Kraukļanagi beidzot ir nostabilizējušies — komandas kodols ir ieguvis pieredzi, un spēcīgais sastāvs, diezgan labi tika galā ar izaicinājumiem šajā kalambola sezonā. Kraukļanagiem ir izdevies iemācīties nepaļauties tikai uz viena dzinēja sniegumu, un beidzot komanda ir saaugusi kopā un saliedējusies, kas arī parādās rezultātos.
Trijās spēlēs KKK ir guvusi divas uzvaras un piedzīvojusi vienu zaudējumu pret EKK, kopā iegūstot 830 punktus, kas nodrošina relatīvo otro vietu turnīrā.

Iespējams, ka elšpūšu komandas veiksmes pamatā ir labi saspēlējušos spēlētāju kodols un pieredzējušu spēlētāju, no agrākām sezonām, atkalpievienošanās kalambolistu rindām. Neskatoties uz dažādām ķibelēm spēļu laikos, elšpūšiem izdevies noturēt savas pozīcijas turnīra tabulas augšgalā, neskatoties uz zaudējumu grifidoru komandai vēl oktobra sākumā.
EKK trijās spēlēs ir guvusi divas uzvaras un piedzīvojusi vienu zaudējumu pret GKK, kopā iegūstot 1130 punktus, kas nodrošina relatīvo pirmo vietu turnīrā.

Par bronzu astoņpadsmitajā martā cīnīsies slīdeņu komanda pret grifidoriem, un pēc savstarpējās spēles rezultātiem, mūsu analītiķi paredz, ka bronzu varētu svinēt grifidori, ja vien slīdeņi nemainīs spēles taktiku, bet līdz pavasarim vēl ir daudz laika.

Par zeltu, nedēļu vēlāk — divdesmit piektajā martā cīnīsies kraukļanagu komanda pret elšpūšu komandu. Izvērtejot iespējas, pastāv liela iespēja, ka uzvaru šajā turnīrā svinēs elšpūšu kalambola komanda, lai gan, līdz martam, arī kraukļanagiem ir iespēja meklēt rīcības plānu, kā uzlabot savu uzbrukumu elšpūšu pusei, un uzlabot aizsardzību pie savām stīpām, lai nepieļautu tik lielu punktu deficītu, kā pirmajā savstarpējā spēlē starp EKK un KKK.

/Raksta autores: Liliāna Feltone un Gvendolīna Vatersa/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:45
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



SIENU AUSIS ATKAL KLAUSĀS:
Miroslavas Volkovas tumšie rituāli, Bosbatonas afēras un klusums pirms vētras

___________________________________________________

Tā vien šķiet, ka veiksme vēl aizvien ir mūsu pusē, dārgie patiesības meklētāji. Pasaule, lai gan pēdējo gadu laikā vismaz šajā cilvēces nostūrī neapšaubāmi kļuvusi bīstamāka nekā agrāk, joprojām ir dzīva un kustīga, dinamiska un gatava pretoties tiem, kuri vēlas to ieraut tumšās maģijas bezdibenī. Putni turpina dziedāt, kaķi — ņaudēt, bet kentauri Aizliegtā meža dzīlēs raugās augšup debesīs, lai saprastu notiekošo un to, kas vēl tikai notiks. Jaunie burvji un raganas, savukārt, tikmēr ir zvilnējuši pludmalēs un pelnījuši skanošo pie saldējumu ratiņiem, skraidījuši pa muzejiem un mākslas galerijām un slepus pietempušies vasaras ballītēs. Pasaule nudien turpina griezties.

Tomēr nebūsim naivi un neļausim sev iegrimt pārsteidzīgā mierā. Tumsa nekad nesnauž. Baumo, ka direktors Kristians Ross pagājušā mācību gada beigu mielasta laikā esot visiem skaļi atklājis manu īsto identitāti — protams, viss it kā esot likumīgi; viņš tikai gribot pateikties skolas avīzes veidotājiem, bet ikviens, kura acis un ausis ir kaut nedaudz skaidras, apzinās, ka patiesībā runa ir par nenoliedzamu un nelietīgu mēģinājumu ierobežot skolas preses brīvību. Gandrīz vai ir jāapbrīno mūsu direktora viltīgā slīpētība — daži gan mēļo, ka patiesās smadzenes šoreiz esot bijis agrākais slīdenis Breiks —, jo Rosa draudi ir saprotami vairākos līmeņos. Pirmkārt, tas ir mājiens, ka viņa taustekļi pagrīdē ir iesniegušies tik dziļi, ka garām nepaslīd teju nekas. Otrkārt, pat ja Rosa rīcībā esošā informācija par manu personu nav patiesa — un tāda tā nav —, viņš ir gatavs nogrūst no slotas arī nevainīgus cilvēkus. Treškārt, tas ir mājiens Dženai Leitmanei, ka nepakļaušanās gadījumā viņai “Bubuļu Kambara” redaktores amatu nāksies pamest tāpat, kā to reiz nācās darīt arī Tamārai Poļakovai.

Kaut arī šķiet, ka iestājies klusums, padoties nedrīkst. Ir jāturpina rakt — rakt arvien dziļāk, dziļāk un dziļāk; rakt, līdz plaukstas klātas ar lipīgām, pārsprāgušām tulznām. Patiesība vienmēr ir atrodas kaut kur tur ārā, un mēs nedrīkstam apstāties, līdz tā nav kļuvusi zināma visiem.

Miroslavas Volkovas neģēlīgais uznāciens

Pēdējā laikā daudzu Cūkkārpas topošo modes ekspertu prātus nodarbina viens jautājums: kas noticis ar Miroslavas Volkovas matiem? Slīdeņa otrziemnieces mati, kas vēl mācību gada sākumā — kā vēsta visai uzticami informācijas avoti — sniedzās vismaz (!) līdz lāpstiņām, nu kļuvuši daudz īsāki. Atsevišķi indivīdi apgalvo, ka Volkovas jaunkundzes izskata pārmaiņas saistāmas vienīgi ar pusaudžu krīzi, kuru mēdzot pārdzīvot divpadsmitgadnieki, vai vienkāršu vēlēšanos nomainīt imidžu; citi teic, ka patiesība esot vēl nepārsteidzošāka — Volkova matus nogriezusi tāpēc, ka tajos ielipināta košļene. Par to, vai šī konkrētā košļājamā gumija tur nonākusi nejauši vai ar nolūku, parastie avoti diemžēl klusē, kaut gan pāris neoficiālākos un varbūt arī ne tik uzticamos kanālos klīst teorija, ka pie Volkovas jaunās frizūras vainojama varētu būt Elšpūša trešziemniece Beatriksa Džeisa, kurai Volkova pat pēc draudiem tomēr atteikusies atklāt, kādus matu kopšanas līdzekļus parasti mēdz izmantot.

Tomēr patiesība nekad nav tik vienkārša. Skolas tumšajā pagrīdē (un arī patrepē un pažobelē) šobrīd ir jūtama savāda viļņošanās — viļņošanās, kas ne tik vērīgajiem varbūt paskries garām, tomēr tie, kas ar tumšo kaktu izgaismošanu nodarbojas jau sen, uzreiz pamanīs, ka tā ir varas maiņa, pārkārtošanās un nepārprotama zīme, ka uz mahināciju, sazvērestību un ārprāta skatuves ir iznācis jauns un varens spēlētājs. Kāds, kurš — atšķirībā no Rosiem — vis nepiesedzas ar likuma varu, bet gan ir gatavs iziet ārpus jebkādiem rāmjiem, ja vien tādējādi izdodas sasniegt savu mērķus, sagrābties varu un nežēlīgi apvīt savus taustekļus ap visu un visiem, kam nelaimējies pagadīties ceļā. Kāds, kurš varbūt pagaidām vēl nav sasniedzis savu pilno potenciālu, bet kura nākotnes cietsirdības atbalsojas tagadnē. Nebūtu it nekāds pārsteigums, ja kristāla lode uz Odetas Vīleres galda būtu sašķīdusi tieši tāpēc, ka nav spējusi izturēt vīzijas par to baiso nākotni, kuru varbūt lemts atnest tieši šai personai.

To ņemot vērā, Miroslavas Volkovas jaunais matu sakārtojums iegūst pavisam citu kontekstu. Mati ir daļa no cilvēka ķermeņa un, kā zināms visiem, kuri kādreiz ielavījušies bibliotēkas slēgtajā nodaļā vai vismaz neguļ APTZ nodarbību laikā, arī ļoti vērtīga tumšo mikstūru sastāvdaļa. Eksperti apgalvo, ka ar vienu matu pretīgā virumā pietiekot, lai pieņemtu kāda cita izskatu, un ka viens naga gabaliņš ir teju viss, kas nepieciešams, lai iedvestu kādam tik visaptverošas šausmas, ka šo personu no ieskriešanas mežā atturēt nespētu pat audzēkņu vecāko Hārlijas “Deividsones” Hadsones un Gregorija “Greguļa” Einsverta kliedzieni, kuros ieliktais izmisums par tikko zaudēto amatu spētu pamodināt pat nogurušu un no meiteņu atraidījumu radītas pārslodzes cietušu Alī Hunteru (kurš, atšķirībā no Muhameda Alī, nedzeļ kā bite un arī nelido kā tauriņš — anonīms avots, kurš noteikti nav Beilija K. Hārpera, vēsta, ka Huntera lidojums drīzāk līdzinoties nedaudz apreibušai kamenei).

Protams, daudzi vaicās: vai tad Volkovai nevajadzētu izmantot savu ienaidnieku matus? Taisnība savā ziņā viņiem būs, tomēr jāatceras, ka tumšās zintis ir mainīga un viltīga māksla. Mats, ar kuru var ievainot, tāpat var kļūt arī par papildu spēka avotu. Pati Volkova gan stāsta, ka matus esot nogriezusi tāpēc, ka “[..]māte aizliedza, bet es negrasos [sic], ka pat manu matu garumu koriģēs vecāki”, — kas izklausās ticami. Tomēr daudz svarīgāks ir fakts, ka pat Volkovas jaunkundzes melu izvēle norāda, ka viņa lieliski atbilst auroru izveidotajam tumšā burvja vulgaris profilam: apsēsta ar kontroli, ir arī problēmas ģimenē, izjūt vēlmi iespītēt pasaulei, iešķirota Slīdenī un, kā vēsta ziņotājs, kurš noteikti nav Volkovas istabasbiedrs Marsels Marss (viņam tiešām ar šo nav it ne mazākā sakara!), pilnmēness naktīs mēdz krākt tik skaļi, ka nākamajā rītā pārējiem slīdeņiem ir aizkritušas ausis.

Teorijai par Miroslavas Volkovas iegrimšanu tumšajās zintīs par labu izsakās ar slavenā tumšā ragana Džefra Lī (olīvu testa [1] rezultāti ir skaidri; Lī teic, ka “olīvas ir garšīgas, bet ne vienas pašas”, un vēl piebilst, ka priekšroku dod salātiem). Zīmīgi, ka tādam tumsas dūzim kā Lī nebūt nav paslīdējusi garām sakarība starp Volkovas jauno matu sakārtojumu un tumšajām zintīm. “Tā kā Miroslava tikko nocirpa sev matus, domāju, ka viņai ir viegli nestabilas tieksmes uz tumšām darbībām,” īsā intervijā slepenajam ziņotājam Y apgalvo Lī un vēl piebilst, ka “jo nu kurš gan sev tā vienkārši ņem un nocērpj matus?”. Retorisks jautājums, tomēr ir skaidrs, ka Lī prefektīgajās smadzenēs noteikti par šo ir vairāk informācijas, nekā viņa atļaujas izpaust žurnālistiem, — taču to pašu nevarētu apgalvot par noderīgu zināšanu sniegšanu savai kolēģei. Šķiet, ka Lī ir brīdinājusi Volkovu par olīvu testu — vai arī Volkova ir lasījusi pārējos korespondenta X rakstus —, jo Volkovas atbildes ir liecina par tik dziļu nevainību un uzticību gaismas pusei, ka tas nudien kļūst aizdomīgi. Proti, Volkovai negaršo ne zaļās (“[..]garšo pēc marinētiem gurķiem. Fui, nē. Pajēlas.”), nedz melnās (“[..]neizteiksmīgas, nekādas. Priekš kam ēst tādas?”) — kā jau krietnam cilvēkam pieklājas, aiz muguras noteikti nosmīn Volkova.

Bēgšana no Bosbatonas

Daži vēl varētu atminēties Durmštrangas pārbēdzēju spietu, ko pirms pāris gadiem — un šķiet, ka pat puslīdz veiksmīgi — pārcieta Cūkkārpa. Bija daudz pozēšanas — galu galā, ja neviens redz, kāds sūrais džeks vai meiča esi, tad tas nemaz neskaitās — un daudz minētajā mācību iestādē izmantoto valodu skaņu gaiteņos, un, protams, arī daudz tad jau bijušo durmštrangiešu, kas, atklājuši, ka aiz stūriem te stāv nevis uzraugs ar pātagu, bet Teds, kuram patīk iedzert apšaubāmas kvalitātes mikstūriņas, uzreiz norāvās no ķēdes un pierādīja, ka ilgtermiņā tāds skarbums ir tikai atrautība no realitātes. Šobrīd gan vidējais pārbēgušo durmštrangiešu skaits šķiet krities, un viņu vietu — jo dažkārt mēdz sacīt, ka daba nemīl tukšumu — vismaz šogad ir ieņēmuši tie, kuri agrāk mācījušies Bosbatonā.

Pat neņemot vērā Ignācija Mārmadjūka O’Henigena (zināmās aprindās pazīstama arī kā “Mazā Pigija” un “Marmalādīša”) uznācienu pirms trim gadiem — baumo, ka O’Henigena personīgā pirmās skolas dienas tradīcija esot saķeršanās ar kādu no Vinglesiem —, bijušo Bosbatonas akadēmijas audzēkņu skaits šķiet palielinājies tiktāl, ka Adrianam “Brokolītim” Brukam tādā vidēja izmēra gaitenī būtu grūti izvicināt savu triecēja vāli (to, kuru izmanto kalambolā, protams), netrāpot nevienam, kurš vēl pāris gadus iepriekš nav mēnessēnojis, liegtauriņojis vai skaistliesmojis. Noteikti ir jāpiemin, ka abi šīgada papildinājumi no Bosbatonas — Dāle Kellere un Bonifācijs Napoleons Leopolds Frīdrihs Bekets (mēļo, ka tas esot viņa īsais vārds, bet tuvi draugi viņu saucot vienkārši par “Polu Beketu”) — tiekot uzskatīti par O’Henigena bandas locekļiem. Kāds “Bubuļu Kambara” informants Bosbatonā, kurš noteikti nav Tiamata “Timšķis” Veta, jau sen ziņo par savādām aktivitātēm šīs bandas iekšienē.

Ir pat ļoti ticami, ka Kellere un Bekets uz Cūkkārpu ir devušies pēc O’Henigena rīkojuma. Kā apgalvo Bosbatonas informants, kurš nav Tiamata Veta, bandai bez vadoņa funkcionēt esot bijis visai grūti un tā strauji zaudējot savu agrāk tik plašo ietekmi Bosbatonas pagrīdē. Turklāt — ja vien nebijāt viens no tiem, kuru izsalkums Šķirošanas laikā sasniedza Hjalles “Kornīša” Svatsona parasto līmenī, kad jauno skolasbiedru vietā sāk rādīties vienīgi sulīgu steiku bars — īsti nevar palaist garām, ka šogad mācības Cūkkārpā ir uzsākusi arī Ignācija māsa — un vadoņa titula ticamākā mantiniece — Ksena “Sēņuks” O’Henigena. Ņemot vērā šos faktus, nav grūti secināt, ka, visticamāk, O’Henigena banda ir nolēmusi pārtraukt darbību Bosbatonā, tā vietā piesakot savu vietu Cūkkārpā.

Tāpat jāpiemin, ka daudzi BK organizētās noziedzības eksperti apgalvo, ka, lai gan nākušus no citām pasaules daļām, muļķīgi būtu ignorēt arī tādas personas kā Sirīna “Sierulīte” Kinga (Vagadū Maģijas skola, Uganda) un Aleksandrs “Lasis” Hārpers-Ciolkovskis (Koldovstoreca, Krievija), kuru saistība ar O’Henigena bandu varētu izrādīties dziļāka, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Nebūtu pārsteigums, ka gan Kinga, gan Hārpers-Ciolkoviskis izrādītos O’Henigena bandas izlūki, kuri veikuši citu medību lauku izpēti ar mērķi atrast auglīgākos un ienesīgākos. Tiesa, Hārpera-Ciolkovska gadījumā vērā ņemama ir arī viņa saistība ar Cūkkārpā jau tā plaši pārstāvēto Hārperu klanu, taču jautājumu un teoriju ir vairāk nekā atbilžu. Vai Hārperas un O’Henigena banda grasās sadarboties? Vai varbūt Hārperas, sajutušas draudus savai ietekmei, ir sākušas gatavoties karam?

Bonifācijs N. L. F. Bekets (turpmāk: Pols Bekets) uz jautājumiem reaģēja agresīvi. Kad viņam (varbūt mazliet ielaužoties privātajā telpā) tika vaicāts par iemesliem, kuru dēļ pieņemts lēmums pārmesties uz Cūkkārpu, Bekets tikai draudīgi samiedz acis un savelk seju izteiksmē, kura nepārprotami jāuztver kā brīdinājums, ka žurnālistu rakšanās bandas netīrajos darbos var beigties tikai ar nejaušu nokrišanu pa kāpnēm un tikšanu izbarotam Aizliegtā meža iemītniekiem — vai varbūt Svatsonam. “Nav tava darīšana,” Bekets norūc kā jau īstam bandas izsitējam pieklājas. Savukārt Beketa dārgā kolēģe Dāle “Killere” Kellere sevi drīzāk pierāda kā femme fatale, kura savas asiņainās rokas mazgā rafinētā izvairībā. Uz jautājumu par pārbēgšanas iemesliem viņa atbild vien ar gaisa skūpstu, piemiegtu aci un izteikumu, ka tas darīts vien “tevis [korespodenta X] dēļ”.

Sausais atlikums ir acīmredzams. Skolas preses brīvība ir tik apdraudēta, kā vēl nekad. Žurnālisti tiek iespiesti stūros — ārkārtīgi bīstamos stūros. No vienas puses uzbrūk Linkolna Rosa režīms ar Kristianu Alanu Rosu Cūkkārpas atzara priekšgalā, kamēr no otras puses uzglūn tādi pagrīdes spēki kā tikko jau minētā O’Henigena banda. Galu galā, Kelleres sacītajam — lai arī cik pirmajā acu uzmetienā teju vai rotaļīgi tas nebūtu izklausītajiem — šībrīža notikumu kontekstā paliek tikai viens skaidrojums: Kellere un viņas līdzdalībnieki ir lietas kursā par manām darbībām un, ja turpināšu rakt, nebaidīsies sasmērēt rokas, lai mani apklusinātu. Turiet acis vaļā, dārgie lasītāji. Patiesība vēl aizvien ir tur ārā.

[1] Lasīt vairāk: Pagrīdes korespondents X, “Sienu ausis ir plaši vaļā: Skamandera astroloģija, teātra pulciņa aizkulises un citas mistērijas”. BK 31.03.2017.

/Pagrīdes korespondents X/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:45
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



CŪKKĀRPAS SABIEDRISKĀS DZĪVES ALMANAHS
jeb visas ballītes, kuras tu diemžēl palaidi garām

___________________________________________________

Sena paruna vēsta, ka tie, kuri traki strādā, tikpat traki arī ballējas. Kaut arī nav zināms, cik lielā mērā šis princips attiecas uz Cūkkārpas profesoriem un citiem darbiniekiem — tiesa, klīst nostāsti, ka Teda Rouza un Reičelas Redfordas uzmudrinošās mikstūriņas lieliski noderot profesoru sestdienas vakara kopīgajā mājasdarbu labošanā —, par audzēkņiem šaubu noteikti nav. Dzimšanu dienu ballītes un arī ballītes vienīgi ballīšu pēc, ballītes brīvdienās un ballītes darba dienu vakaros, skolas atļautas ballītes un ballītes, kuras neizbēgami beidzas ar slapstīšanos pils vientuļākajos spārnos — dažreiz var šķist, ka to ir tik daudz, ka kļūst gandrīz vai neiespējami izsekot visiem smalkumiem, tāpēc “Bubuļu Kambaris” piedāvā šo ceļvedi jau notikušajās ballītēs, lai tiem, kuri tās palaiduši garām, būtu vismaz kaut kāds atskaites punkts, ar kura palīdzību izsekot sarunām skolas gaiteņos.

Vasaras izpriecas Braitonā un Rokšīldā

Cūkkārpas audzēkņi iedalās divās pasugās: tie, kuri ballējas skolas laikā, un tie, kas priekšroku tomēr dod vasarai. Pirmie parasti vēlas aizmirst skarbo dzīves īstenību, kurā valda kontroldarbu, mājasdarbi un visādi citādi darbi, un uz papēžiem nepārtraukti min vecāku sūtītās pūces, no kā nagiem brokastu šķīvjos iekrīt atgādinājumi par to, ka nepieciešams mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Otrie drīzāk pārstāv uzskatu, ka labākās ballītes iespējamas tad, kad esi pilnībā atslābinājies un neesi vairs spiests vienlaicīgi uztraukties, vai tieši ballītes augstākajā punktā notikuma vietā neiespersies kāda no skolas uzraudžu trio: Klēra Dakota, kura noteikti par trokšņošanu nosūtīs visus uz kādu aukstu pagrabu, pa ceļam vēl pārbaudīdama, vai viņas māsas Fēbes Dakotas aura patiešām ir tik tīra, cik Dakota jaunākā cenšas iegalvot saviem klientiem; Ārena Krauforde, kura — kā baumo — patiešām, patiešām, tiešām un nudien ienīstot jebkādus gliterus, un Fēliksa Nonna, kura pēc ballētāju iztrenkāšanas piesavināsies rīkotājas laurus (un našķus) un sāks ballītes otro — profesoru — cēlienu.

Hektors Nīls Finlijs un Kolbijs Millers ar savu jūnija vidus ballīti pieder otrajiem; to pašu var apgalvot arī par Liliānu Feltoni, kura savā Rokšīldas jūlija sarīkojumā pulcēja tos audzēkņus, kā vidējais vecums ir nedaudz virs četrpadsmit. Tiesa, uzticami avoti vēsta, ka arī Finlija un Millera ballītei dažbrīd tomēr esot piemitusi arī savdabīga vecuma piegarša — ja ne apmeklētāju pases datos, tad vismaz mūzikas izvēlē. Kā izrādās, Finlijs nebūt neiebilst pret izpildītājiem un dziesmām, kuru vecums, iespējams, pat pārsniedz dažu Cūkkārpas piebūvju vecumu. Tāpat minētājos avotos pavīd arī informācija par dažām visnotaļ interesantām epizodēm: klīst baumas, ka tieši laiks, kas pavadīts iesprostotam pašam savas mājas tualetē, Finliju piespiedis pārdomāt savu dzīvi un secināt, ka pat piederība rozā matu biedrībai un tās piedāvatajām priekšrocībām (pērkot kopā, matu krāsai 30 procentu atlaide!) tomēr neatsver plikpaurību, kuru var izraisīt zināmas rozā matu krāsas sastāvā esošas vielas. Citi gan stāsta, ka Finlijs savu lēmumu par atteikšanos no rozmatības esot pieņēmis vēl pirms ballītes un ka mēģinājums viņu tualetē nomērdēt badā patiesībā esot Aileja Minta roku darbs — brīdinājums, ka rozā matu biedrību nevar tik vienkārši pamest. Turklāt Mints kopā ar Melāniju Džeju Viljamsu — vēl vienu rozā matu biedrības locekli — esot redzēts apgrozāmies netālu no minētās tualetes.

Balstoties uz ne tik uzticamiem avotiem, kas snieguši ziņas par Feltones nelielo vakarēšanu Rokšīldā neilgi pēc Japānas kultūrai veltītā vasaras festivāla, nav iespējams izslēgt versiju, ka tagadējo prefekti Feltoni — viņas amats nepārprotami liecina par uzticamību un augstu atbildības izjūtu — uz šādu soli pierunājis tagad jau visai bēdīgi slavenais Slīdeņa kalambola komandas kapteinis Adrians Bruks (kura vārds nepārprotami nelieciena par uzticamību un augstu atbildības izjūtu). Bruks, visticamāk, vēlējies atgūt kaut nedaudz no savas citkārt tik augstās pašcieņas, kura noteikti ir tikusi ievērojami iedragāta pēc tam, kad tagad jau skolu absolvējušais grifidors Lanre Larsens pirms mācību gada beigu mielasta nosprieda, ka svaigās asinīs krāsots Bruka šņukura nospiedums varētu lieliski papildināt skolas šķīvju dizainu. “Bubuļu Kambaris” Larsenam šobrīd varētu novēlēt vienīgi veiksmīgu arī turpmāko trauku dizanera karjeru — tā turpināt, un drīz vien tavus darbus izstādīs mākslas galerijās!

Kas noticis skolas mūros, tas paliek skolas mūros

Tomēr vienlaikus nevarētu apgalvot, ka tie, kuri pieder pie pirmā tipa, sēdētu rokas klēpī salikuši, lai nav noliedzams: sarīkot ballīti skolā, kur čum un mudž no profesoriem, uzraugiem, ēku pārziņiem un mājas elfiem, pieprasa zināmas prasmes un atjautību, kāda nepiemīt katram. Ir nepieciešams atrast pareizo vietu — drošu, bet ne tādu, kuras atrašanās vieta izsauc tikai neizpratni —, izsecināt pareizo datumu un laiku, un ņemt vērā visas pārtikas produktu piegādes īpatnības — it sevišķi šajos tumšajos haosa mēnešos, kad dažiem top arvien skaidrāks, ka tomēr būs nepieciešams atrast alternatīvu tādai pārtikas piegādes loģistikas ekspertei kā Slīdeņa (tagad jau) absolvente Čārlija Ričardsa.

Šādas sīkas problēmas gan nav spējušas likt spieķus Ignācija O’Henigena riteņos. Pilngadību noteikti nevajadzētu atstāt nenosvinētu; lai gan plašākai sabiedrībai nav darīts zināms O’Henigena dzimšanas dienas ballītes viesu saraksts — tomēr baumo, ka nav iztrūcis ne tādu jubilāra Bosbatonas cīņubiedru kā Pols Bekets, ne Cūkkārpas paziņu, kuru vārdus esot ieteicams turēt noslēpumā, jo esot zināms, ka tās ir diezgan prominentas personības —, ne izpaustas citas detaļas. Taču nešķiet, ka būtu vajadzīga skaidra informācija, lai noteiktu, ka ballīte bija izdevusies, jo pietiek vienīgi ar skatu, kas jau nākamajā rītā bija manāms pie APTZ klases, proti, Ignācijs O’Henigens, kurš klukn pie durvīm un nepārprotami gremdējas atmiņās par neskaitāmajiem apsveikumiem, milzīgajiem kūkas gabaliem (runā, ka tā esot bijusi šokolādes kūka ar visām septiņpadsmit svecītēm) un dzīvo mūziku — noteikti, ka jaunākajām pašmāju grupas “Ceptie Cūkkārpieši” dziesmām. Nekāda alkohola, protams; šo faktu noteiktu spētu apliecināt Slīdeņa sestziemniece Hevenlija Klārka, kura — acīmredzami skaidrā — manīta pārrunājam ballīti ar O’Henigenu, kurš — bez šaubām — pat nezina, kas ir paģiras.

Tiesa, vecāko kursu audzēkņi nav vienīgie, kuri pirmajos divos mācību mēnešos ir atļāvušies nedaudz nolaist tvaiku. Kaut arī daži apgalvo, ka baumas par grāfa Lucifera (pazīstama arī kā profesora Džeka Smita) sevišķo ballīti tieši pirmziemniekiem, kura septembra pirmās nedēļas beigās it kā norisinoties pils parka ziemeļu daļā — pie akmeņu krāvuma —, ir nepamatotas; šī ballīte esot tikpat īsta, cik tā, uz kuru Elšpūša prefekte Džefra Lī esot ielūgta pagājušā gada aprīlī. Tomēr nav iespējams noliegt, ka ap minēto laiku pirmziemnieku vidū manīta savāda rosība; uzticami informācijas avoti apgalvo, ka esot manījuši elšpūtes Makenziju Makklaudu un Sameru Džordāno vakariņu laikā somās slepus iebāžam sierus topošajai sieru platei; citi teic, ka redzējuši kraukļanadzes Martas Grāmatiņas mantijas kabatā pudeli Vecā Ogdena ugunsviskija, kas noteikti izzagts no Melvina Breika krājumiem. Ir arī liecības par grifidorēm Lisu Morganu Vindu, Liesmu Spožo un arī Andreu Aleksandru Sveru, kuras savās istabiņās pirms ballītes paslēpušas pamatīgu sāļo uzkodu kravu; savukārt slīdeņi Kīts Vičers un Barons Dzelzs ir redzēti slapstāmies ap siltumnīcām — abi acīmredzami ir meklējuši skurbumogas.

Taču lai minējumi paliek citām reizēm. Pārlieka galvas lauzīšana nepiedien tēmai, — turklāt galvenais ir tas, ka Cūkkārpas audzēkņi nesirgst ar pārlieku nopietnību un ir gatavi savas izcilās un labākās nekā cerēts sekmes gūt ne tikai mācībās, bet arī dzīvē, kas norisinās ārpus klašu sienām.

/Virszemes korespondents H/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:46
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



SOLI TUVĀK:
HLOJA LOKHĀRTA

___________________________________________________

Arī novembris nes jaunas vēsmas un jauna mācībspēka iepazīšanu, kaut arī ikvienam, kam interesē astronomija un ir apmeklētas stundas, profesora Gevina Skamandera asistente Hloja Lokhārta būs jau skolas sienās manīta. Tādēļ, pamazām iepazīstot manītās sejas, arī novembrī tiek gūta iespēja ielūkoties sievietes dzīvē, noskaidrojot gan kas viņu šeit atvedis, gan kāda ir mīļākā krāsa, par ko var lasī šajā “Bubuļu Kambara” numurā.





Kāda ir Jūsu spilgtākā bērnības atmiņa?
Es laikam būšu tā neoriģinālā pasniedzēja, kura uz šo jautājumu neatbildēs ar romantiskām skolas laiku atmiņām, lai gan es nesaku, ka tādu manā atmiņu krātuvē nav. Domājot par bērnību, šobrīd man atmiņā nāk mana pirmā tikšanās ar pareģoni. Toreiz man bija divpadsmit vai trīspadsmit gadu, kad pašā vasaras sākumā bijām ciemos pie skolas laika draudzenes radiem, kuriem piederēja viens vecs pareģonis. Atceros vien to, ka draudzene sūkstījās par to, ka es vairāk laika pavadot kopā ar putnu, nekā ar viņu. Šķiet, ka tā bija reize, kas aizdedza to degli, kamdēļ pēc Ilvermornijas absolvēšanas iestājos Britu Maģiskās dzīvās dabas institūtā, lai pastiprināti apgūtu maģizooloģiju.

Par ko vēlējāties kļūt bērnībā?
Vēl pirms uzaicinājumā apgūt maģiskās zinības Ilvermornijā, īsu brīdi vientiešu sākumskolas pulciņā dejoju baletu. Tobrīd vēlējos kļūt par balerīnu. Deviņu gadu vecumā, kad kaimiņiene reizi pa reizei lūdza izvest pastaigāties viņas pūdeli, nākotnē kļūt par profesionālu suņu pastaigā vedēju. Protams, ka man toreiz ļoti patika, ja par patīkamo vēl pie tam samaksā, proti, kas gan var būt labāks par domu, ka pēc jautras izskriešanās ar pūdeli pa parku, mājās gaida alga šokolādes tāfelītes un dažu dolāru paskatā?

Vai zvaigznes sen bijusi Jūsu aizraušanās?
Nē, zvaigznēm daudz maz nopietnāk pievērsos tikai pēc Ilvermornijas Britu Maģiskās dzīvās dabas institūtā. Godīgi sakot, es to pat nenosauktu par savu mīļāko priekšmetu uzreiz pēc MBK! Ja man jāizvēlas starp astronomiju un aizsardzību pret tumšajām zintīm, es izvēlētos otro variantu. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka es dodu priekšroku kaut kam tādam, kas piešķir dzīvei mazliet asuma. Astornomija ir jauks, bet — es gan negribētu to atzīt — mazliet vienmuļš priekšmets. Nejautājiet, kāpēc esmu tieši astronomijas profesora asistente — man ir savi iemesli.

Tā kā šobrīd esat astronomijas profesora asistente — kas ir visgrūtākais šajā amatā?
Pagaidām, vismaz man tā šķiet, smagākais darbs ir uz Gevina pleciem, tāpēc lūkojoties kā viņš šad tad pacīnās ar profesora amata pienākumiem, klusībā priecājos, ka neesmu viņa vietā. Grūtākā laikam būtu saskarsme ar šim amatam raksturīgu problēmsituāciju risināšanu, ar kurām iepriekš nav nācies saskarties. Reizēm nav viegli arī pacietīgi skaidrot audzēkņiem noteiktus terminus, kuru nozīme, pielietojums man ir pašsaprotams un pat nešķiet plašāku paskaidrojumu vērts.

Vai nākotnē Jūs vēlētos spert soli pa karjeras kāpnēm un kļūt par profesori?
Profesores amats pilnīgi noteikti nav mans mērķis. Varbūt vienīgi MBK profesores amats. Tā kā Gevins droši un bez raizēm var tupēt savā tronī, neraizējoties, ka es no tā reiz viņu varētu gāzt.

Kādas īpašības visaugstāk vērtējat skolēnos?
Es nevēlētos veidot kaut kādus mīļāko audzēkņu sarakstus, vai tieši otrādāk — melnos sarakstus, bet es novērtēju aktivitāti un zinātkāri, tā teikt, spīdošas acis. Ar šo īpašību panākt var daudz, ne tikai skolas laikā, bet arī turpmākajā dzīvē. Vēl plusiņš no manis, protams, ne jau kontroldarbos, par to vairāk atbild Gevins — pienāktos dabas mīļiem. Tā teikt, tuvāki tomēr šķiet tie, kuriem intereses ir daudz maz līdzīgas tavējām.

Kāds ir vislabākais ieteikums visiem šajā drēgnajā laikā?
Ikvienam — gan audzēkņiem, gan profesoriem — ir nepieciešama enerģija! Tāpēc iesaku neizlaist nevienu Cūkmiestiņa apmeklējumu, jo ziemas laikā saldumu krājumi izbeidzas nepelnīti ātri, un bez cukura spīdošas acis īsti labi nespīd.

/Raksta autore: Džena Leitmane/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:46
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



DECEMBRIS CŪKKĀRPĀ

___________________________________________________

Klāt īsākais šī semestra mēnesis, kura galā mūs gaida brīnišķīgās Ziemassvētku brīvdienas! Ja vēl neesi paguvis izdomāt, kā tās pavadīt, tad vēl tev ir dažas nedēļas, lai to izdarītu!

2. decembris Sestdien gaidāma vieslekcija “Lāstu uzlauzēju stāsti”, kuru vadīs viesi no Auroru akadēmijas, sadarbībā ar Britu Maģijas universitāti. Sākums vienos, vieslekciju klasē skolas piektajā stāvā.

3. decembris
Svētdien, taisīsim putnu barotavas. Tikšanās Ieejas zālē, pulksten 10.00, darbosimies darbnīcās, un sagādāsim lidoņiem labus apstākļus pārziemošanai Cūkkārpas teritorijā

9. decembris
Sestdien gaidāma vieslekcija “Reģu zintis — pirmā daļa”, kuru vadīs viesi no Britu Maģijas universitātes. Sākums vienos, vieslekciju klasē skolas piektajā stāvā.

16. decembris
Svētdien gaidāma grāmatu mīļotāju klubiņa ceturtā tikšanās. Trijos pēcpusdienā bibliotēkā. Lasi? Ja tā, tad atnāc!

17. decembris
Sestdien gaidāma vieslekcija “Reģu zintis — otrā daļa”, kuru vadīs viesi no Britu Maģijas universitātes. Sākums vienos, vieslekciju klasē skolas piektajā stāvā.

19. decembris
Svētdien, 10.00 Šaha klasē notiks skolas Šaha ātrspēļu turnīrs. 14.30 notiks uzvarētāju apbalvošana. Pulksten trijos bibliotēkā tiksies rakstošie cūkkārpieši, lai parunātos par savu radošo darbību. Padalies ar savu daiļradi, vai paklausies, ko rada citi.

21. decembris
Saīsinātā ceturtdiena, tikai līdz piektajam nodarbību laikam. Starp citu, līdz šai dienai ir jābūt izliktām atzīmēm, tādēļ parādu kārtojiet laicīgi! Savukārt, 18.00 sāksies Ziemassvētku pasākums Lielajā zālē. Ļaujies noķert brīnumu! Pasākuma izskaņā, ap 22.00, pļavā pie skolas notiks Uguns rituāli — īstiem burvjiem īstas Ziemas saulgriežu paražas!

22. decembris
Piektdiena, diena pirms brīvlaika. Atpūšamies, jo mācību nodarbības nenotiks, kārtojot istabiņas un savas mantas, neaizmirstam savus mājdzīvniekus! Pulksten 16.00 notiks istabiņu kārtības pārbaude.

23. decembris
Klāt brīvlaiks! Pulksten 10:00 pulcējamies pie karietēm, skolas teritorijā, jo jau 11.00 būs izbraukšana uz Londonu. Brīvlaiks līdz 7. janvārim (atgriezīsimies Cūkkārpā 7. janvāra vakarā).

/Raksta autore: Liliāna Feltone/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
Bubuļu kastīte
Iesūtīts: 07.12.2017 21:46
Grupa: Palīgtēli
Raksti: 155
Sirpi: 189
Dzīvnieks: 1
Biedra krājumi: Skatīt
Čuč koptelpas dīvānā



HOROSKOPI:
01.12.—01.01.

___________________________________________________

Auns
(21.03.—19.04.)



Populārs piemērs:
Ksena Aloīzija O'Henigena


Tu vēlēsies būt sabiedrības uzmanības centrā — lai to panāktu būsi gatavs uz daudz ko. Kāds var nolemt diezgan kardināli mainīt savu imidžu, jo sevišķi ārējās pārmaiņas skars daiļo dzimumu. Neskatoties uz tavā pūlēm, attiecības ar pretējo dzimumu var neveidoties tik labvēlīgas kā gribētos. Vēlams neļauties pēkšņiem dusmu uzplūdiem, jo tas visu sarežģīs vēl vairāk. Esi nedaudz askētiskāks un tu redzēsi, ka lietas sāks virzīties vēlamā gultnē. Ziemassvētkus un Jauno gadu vēlēsies sagaidīt tuvu cilvēku sabiedrībā.

Vērsis (20.04.—20.05.)



Populārs piemērs:
Erda Erina Brenana


Šomēnes vari vairākkārtīgi saskarties ar pēkšņām apstākļu maiņām, negaidītiem notikumiem. Par cik, tu pēc dabas esi konservatīvs cilvēks, kurš tiecas pēc stabilitātes, pārmaiņas nebūt nebūs tev pa prātam. Tomēr šoreiz nāksies vien pielāgoties un iejusties jaunos apstākļos. Kāds no draugiem var palīdzēt gan ar padomu, gan arīdzan ar praktisku atbalstu. Mācības prasīs lielu pacietību, izturību un pašaizliedzību, taču par laimi, rezultāts neliks par sevi vilties. Centies nepievilt uz sevi liktās cerības. Mēneša nogalē aizmirsti par likstām, uztraukumiem un ļaujies svētkiem.

Dvīņi
(21.05.—21.06.)



Populārs piemērs:
Afīrolde Vulde Feifra


Brīvie zīmes pārstāvji var aktīvi pievērsties savai privātajai dzīvei, vairāk laika pavadīt dažādos pasākumos, ar mērķi satikt savu otro pusīti. Ja būsi pietiekami neatlaidīgs un klausīsi savai iekšējai balsij, tev viss izdosies kā nākas. Mācību jomā var risināties visai būtiski un izšķiroši notikumi — esi uzmanīgs, ja līdz šim esi paslinkojis! Jaungada nakts sola patīkamus pārsteigumus!

Vēzis
(22.06.—22.07.)



Populārs piemērs:
Gabriels Deivids Grants


Decembra pirmajos datumos būtiski nekrist galējībās, un labāk mēneša sākumā labāk pievērsies radošām un sabiedriskām lietām. Mēneša vidus var iezīmēt kaut kā jauna sākumu, un ir ļoti iespējams, tu pievērsīsies kādam projektam, kurš visai spēcīgi mainīs tavu ikdienu, paplašinās tavu redzesloku un ļaus iemantot jaunus domubiedrus. Ziemassvētkos vēlēsies katram tuviniekam sagādāt patīkamu dāvanu, radīt mājās svinīgu atmosfēru. Tici — un viss izdosies!

Lauva
(23.07.—22.08.)



Populārs piemērs:
Sirīna Kinga


Viss būs tavās rokās, ja neļausies slinkumam, bet gan aktīvi ķersies klāt saviem pienākumiem, spēsi uzrādīt patiesi labus rezultātus. Decembra vidū var nākties vairāk uzmanības veltīt nesaskaņu risināšanai — tās var būt gan ar draugiem, ģimeni vai arī ar mācībspēkiem. Savukārt pašā gada nogalē tu spēsi uzlabot attiecības ar tiem, kas tev dārgi.

Jaunava
(23.08.—22.09.)



Populārs piemērs:
Ričards Džeimss Spektrs


Kopumā šomēnes būsi noskaņots ļoti romantiski. Vēlēsies pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā ar mīļoto cilvēku, jūs viens otru varat papildināt, palīdzēt tikt galā ar netikumiem, uzklausīt un sniegt padomus. Mācībās nāksies krietni vien papūlēties, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Vēlams nedaudz kritiskāk izvērtēt savus draugus, pārliecināties par viņu patiesajiem rīcības motīviem. Ziemassvētkos tu vari nolemt doties pie lauku radiniekiem, lai pavadītu svētkus ar dabu saistītā gaisotnē.

Svari
(23.09.—23.10.)



Populārs piemērs:
Terija Habroka


Pratīsi novērtēt likteņa labvēlību, centīsies pilnībā izmantot radušās iespējas. Redzot tevis sasniegto, var saaktivizēties kāds skauģis, kurš centīsies celt neslavu. Galvenais, nereaģē uz nelabvēļa izgājieniem, tavi darbi runās skaļāk par jebkuriem vārdiem. Brīžiem vari sajusties noguris un enerģētiski iztukšots, lai to novērstu, aktīvāk pievērsies sportiskām, relaksējošām nodarbēm. Tieši joga, meditācija, baseina un sporta zāles apmeklēšana, kā arī sirsnīgas sarunas ar gudru un uzticamu cilvēku palīdzēs atgūt iekšējo līdzsvaru un pārliecību par saviem spēkiem. Ziemas saulgriežos tieksies pēc dvēseliskā miera un klusuma.

Skorpions
(24.10.—21.11.)



Populārs piemērs:
Emma Trūstone


Tev labi padosies intelektuāls darbs. Vari pievērsties sevis garīgajai pilnveidošanai. Lieti noderēs tavas plānotāja un stratēģa dotības, it sevišķi, ja ir plānots uzsākt jaunas lietas. Dažiem zīmes pārstāvjiem var pastiprināties interese par nezināmo. Nav izslēgts, ka nolemsi nopietnāk apgūt astroloģiju vai aritmantiku. Ieteicams vairāk laika pavadīt kopā ar draugiem. Mēneša sākumā un izskaņā pastiprināsies intuīcija. Šajos periodos iespējami zīmīgi sapņi. Svētku brīvdienās tu daudz uzmanības veltīsi ģimenei, rūpēsies par tuvinieku labsajūtu.

Strēlnieks
(22.11.—21.12.)



Populārs piemērs:
Lilija Izabella Džonsone


Tavas intereses būs ļoti mainīgas un nepastāvīgas. Pats mēneša sākums nav piemērots, lai uzsāktu jaunas lietas, un labāk veiksies tiem, kuri saistīti ar mākslu pasauli. Iespējams, tev nāksies ne reizi vien morāli atbalstīt kādu no draugiem, uzklausīt viņa problēmas. Mēneša beigās būsi ļoti labā noskaņojumā, pratīsi uzlabot omu apkārtējiem, kas padarīs tevi par gaidītu cilvēku jebkurā kompānijā. Pavisam lustīgi ies ap Jaunā gada sagaidīšanas brīdi.

Mežāzis
(22.12.—19.01.)



Populārs piemērs:
Orlando Lūks Peiss


Gada pēdējā mēnesī būsi nolēmis “izlikties” labāks nekā esi uz visiem simts procentiem. Decembra vidū tu lielāku vērību veltīsi sev un draugiem, iespējamas krasākas pārmaiņas attiecībās ar mīļoto cilvēku. Tomēr viss, kas notiks, notiks uz labu. Decembra izskaņā tu nedaudz samazināsi tempus, vairāk ļausi sev atpūsties. Kāda drauga iespaidā vari pievērsties jaunam hobijam. Ziemassvētkus vēlēsies pavadīt tradicionālā, ģimeniskā garā. Savukārt Vecā gada aizvadīšana var aizritēt ļoti sabiedriskās nokrāsās.

Ūdensvīrs
(20.01.—18.02.)



Populārs piemērs:
Klaudijs Knuts


Tevī modīsies oratora talants, tādēļ vēlēsies pēc iespējas plašākam cilvēku lokam paust savus uzskatus. Pateicoties savai nestandarta domāšanai un sabiedriskumam, gūsi apkārtējo ievērību. Lai nerastos konflikti, centies panākt kompromisu starp savām un draugu vēlmēm. Mācībās esi ļoti uzmanīgs, neļaujies paviršai attieksmei. Decembra nogale paies svinīgā, patīkamā noskaņā. Vairāk kā citkārt pie sevis uzņemsi viesus un arīdzan pats dosies ciemoties.

Zivis
(19.02.—20.03.)



Populārs piemērs:
Rodžers Veins


Mēneša sākumā vairāk uzmanības vajadzētu veltīt veselībai, izvairīties no visa veida pārmērībām, piekopt aktīvāku dzīves veidu. Uzturā ieteicams mazāk lietot treknus ēdienus, vairāk iekļaujot savā ēdiena kartē dārzeņus un augļus . Šoreiz arī zvaigznes iesaka ieklausīties savos draugos, viņu viedoklis būs ļoti trāpīgs un spēs daudz ko pasniegt pavisam citā skatījumā. Mācības šomēnes nebūs pārāk uzsvērtas, ja līdz šim nebūsi radījis kādus sarežģījumus, tad decembrī varēsi baudīt padarītā augļus.

/Raksta autore: Gvendolīna Vatersa/


--------------------
Lietotāja ievietots attēls
/"Bubuļu Kambara" personīgais pasts skolas 2. stāvā/
sludinājumiem | baumām | ziņām | idejām
^
1 lietotāji(s) vēro šo notikumu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

Notikuma opcijas | SLĒGTS NOTIKUMS || JAUNS NOTIKUMS || JAUNA APTAUJA |
| Pievienot grāmatzīmi |