Lēne Skota

(Zizlis) ozols, pūķa zvīņa, 11 collas

(Izskats) Meitene savam vecumam bija vidēja auguma. Ne gara, ne īsa, tāda kā vairums viņas vienaudžu. Mati gan bija garāki kā vairumam viņas vienaudžu, tādi tumši blondi, spuraini, viegli sprogoti, pavisam nepaklausīgi, parasti vaļīgā bizē gulēja pār labo plecu. Zilpelēkās acis spridzēja apkārt un mazliet ļāva minēt meitēna patstāvīgo, mazliet dumpīgo un nepakļāvīgo raksturiņu. Ja mugurā bija kas īsākām rokām vai ne gluži gari svārki pāri potītēm, itin labi varēja redzēt kritienos un citās puiciskās izklaidēs gūtās rētas uz kājām un rokām. Visbiežāk Lēni varēja redzēt ērtā apģērbā ar mugursomu pār plecu. Tā ērti.

(Bio) Lēne ir dzimusi un augusi Īrijas zaļajās ārēs, mazā lauku ciematā. Visu savu apzinīgo mūžu viņa ir pavadījusi kā turīga aitu fermas īpašnieka meita, taču tas nebūt nenozīmē, ka viņa tika audzināta kā baltrocīte. Kopā ar četriem vecākajiem brāļiem viņa varētu pastāstīt par katra tuvējā apkārtnē augošā koka piemērotību kāpelēšanai, ikvienas tērces atbilstību bradāšanai. Pusi tēva aitu viņa zina nosaukt vārdos un otrai pusei vārdus vēl domā. Pāris gadi, kas pavadīti skolas solā, Lēnei ir bijuši trakoti mokoši, jo mazā ūdenszāle mierā nosēdēt spēj labi ja pusstundu un arī tikai reizi dienā. Lēnes dzīvē līdz šim nekad nekas ārkārtējs nebija noticis, bet tad viņas attālā tante uzaicināja savu, izrādās, krustmeitu, paciemoties Londonā.