Patrīcija Giljēna

(Zizlis) 11 collu pīnija

(Izskats) Patrīcija bija gara, smalka auguma sieviete. Viņas sejā atspoguļojās jaunības kaislība, kas izpaudās veselīgā ādas krāsā un sejas perfektajā veidojumā. Gaišās acis spēja uzrunāt ikvienu. Meitenes smalkās lūpas savilkās liegā smaidā ik reizi, kad viņa izgāja cilvēkos. Patrīcijas rokas izskatījās vārgas, bet pirmais iespaids bija maldīgs, jo patiesībā tieši meitenes rokas bija ļoti spēcīgas. Viņai bija smalki, gari pirksti, bet platas plaukstas. Uz labās kājas ceļa bija palikušas pēdas no bērnības traumas, kas izskatījās kā nesadzijis iegriezums ar nazi vai citu asu priekšmetu. Patrīcija bija pievilcīga, bet neizcēlās citu meiteņu vidū.

(Bio) Patrīcija Giljēna šobrīd ir 17 gadus jauna, bet jau 19.septembrī viņai apritēs astoņpadsmitais dzīves gads. Līdz piecu gadu vecumam meitene dzīvoja kopā ar māti - Klēru, tēvu - Ferdinandu un brāli - Kārlu kādā Francijas dienvidu mazpilsētā. Viņas ikdiena ritēja kā ikvienam vietējajam - meitene rotaļājās ar citiem bērniem, palīdzēja lauku darbos un baudīja visus lauku dzīves labumus. Ar laiku, kaut maza būdama, meitene apjauta, ka viņa ir īpaša, jo spēj pārvietot priekšmetus un ietekmēt cilvēku darbības un to iznākumus. Viņai tika atklāts ģimenes glabāts noslēpums - Patrīcija ar brāli bija septītie Giljēnu burvju dzimtas pārstāvji. Neilgi pēc meitenes piecu gadu jubilejas, viņa ar brāli un māti pārvācās uz Parīzi. Bērnībā Patrīcija savas spējas uzskatīja par joku, īslaicīgu parādību, bet laika gaitā viņa saprata, ka būs jāiemācās ar tām izdzīvot ilgākā laika posmā. Dzīvojot Parīzē, meitene mācījās izolēt šīs spējas no savas dzīves, lai varētu baudīt pilnvērtīgu dzīvi. Šajā grūtajā uzdevumā viņai palīdzēja gan mamma, gan brālis. Mamma meitenei mācīja kā savaldīt savas spējas un slēpt tās no citiem, bet brālis Patrīciju iepazīstināja ar Parīzi un īsto dzīvi tajā. Pāris gadus vēlāk, Patrīcija ar Klēru nolēma, ka vislabāk būs, ja viņa dosies mācīties uz burvju skolu un apgūs iespējas izmantot un slēpt savas spējas vēl prasmīgāk, kā to mācēja līdz šim. Tas bija brīdis, kad viņas ģimene izjuka pa visam. Patrīcija devās mācīties uz burvju skolu, Kārls uzsāka strādāt Vācijā, bet viņas māte palika Parīzē. Meitene izmantoja ikvienu izdevību tikties ar saviem mīļajiem, bet, gadiem ejot, to paveikt nācās aizvien grūtāk. Dienu pēc tam, kad Patrīcijai apritēja septiņpadsmit gadu, viņa izlēma doties uz Diagonaleju un pieteikties darbā apģērbu veikalā par palīdzi vai, gadījumā, ja paveiksies - kaut ko vairāk. Meitene bija gatava gan strādāt, gan turpināt mācības, jo laika gaidā, kad burvju spējas kļuva par viņas neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, Patrīcija tās iemīlēja.