SLOTU VĒSTURE


Pirmā normālā slota bija "Ozolboze 79". Labs izturīgs modelis. Ozolboze ir pirmo reizi veidota 1879. gadā, paredzēta gariem pārlidojumiem. Ļoti skaista, ar resnu ozolkoka rokturi. Veidojis Eliass Drūmnieks.1935. gadā Džokmunda Saiksa ar Ozolbozi pārlidoja pāri Atlantijas okeānam.(Ozolboze nevis Ozolspals)

"Mēnessgājējs"bija vienkārši lieliska slota kalambolam.1901. gadā to radīja Gledisa Būtbija. Slaika ,ar oša kātu. Ilgu laiku bija ļoti pieprasīta.

Nākamais trieciens bija "Subraba bulta", tā bija sacīkšu slotas īstenā priekštece. Spēja attīstīt lielāku ātrumu kā "Mēnesgājējs" . Šo slotu radīja Leonards Lielkungs.

Bet tad nav viss!  1926.gadā brāļi Bobs, Bils, un Bārnabijs Ollertoni nodibināja "Tīrslauķu slotu kompāniju". Ļoti populāras un labas slotas ideālas lalambolam un brīvai lidošanai. Ir modeļi no "Pirmā tīrslauķa" līdz "Vienpadsmitajam tīrslauķim".

Bet tagad nākamais trieciens. Uzņēmums "Komēta" izveidoja "Komētu 140". Šai slotas ir daudz modeļu. Iebūvēta bremžu burvestība.

Nu tagad "Ellerbijs un Turnepsis" var mums piedāvāt divus jaukus modelīšus.

"Dzirksteli" palaida tirgū 1940.gadā, ārkārtīgi izturīgs, bet ne īpaši ātrs.
"Fiksrīkste" palaista 1952.gadā. Šī slota bija ātrāka kā "Dzirkstele", bet lielākā augstumā tā zaudē jaudu.

1955.gadā "Universālās slotas" laida apritē "Krītošo zvaigzni" - līdz šim lētāko slotu.Bet pēc sākotnējā popularitātes viļņa izrādījās ka šī slota lēnām zaudē augstumu.

Nu liels satricinājums. "Nimbu  sacīkšu slotas" 1967.gadā palaida "Nimbus 1000" modeli. Viegli vadāma, ļoti ātra, un uzticama slota, varēja sasniegt 💯 jūdžu ātrumu un gaisā veikt pilnu pagriezienu. Arī šai slotas bija vairāki modeļi.

Lidiņš un Mizēns 1990.gadā izveidoja "Zipsnu 90". Šī slota bija ļotu skaista un smalka ar jaunām ērtībām kā Brīdinājumsvilpe un Paštaisnojoša aste. Bet izrādījās ka viņa lielā ātrumā ir grūti vadāma un tai ir nelaga reputācija - runā ka ar to lidojot burvji kuriem ir vairāk galeonu nekā sajēgas.


               SENĀS SLOTU SPĒLES


Ikgadējās slotu ātrumsacīkstes tika iedibinātas 10 gadsimtā. Lidotāji sacenšas posmā no Koparbergas līdz ar Arjeplūgai; maršruts mazliet pārsniedz 300 jūdzes. Trase šķērso pūķu rezervātu ,un lielā sudraba trofeja ir veidota kā Zviedrijas strupsnuķa modelis. Mūsdienās šis ir starptautisks pasākums. 
Duramkāts. Divdesmit pēdu augstas kārts galā piesēja piepūstu pūķa pūsli.
Vienam spēlētājam uz slotas kāta bija tas jānosargā. Pūšļa sargs bija piesiets pie kārts ar virvi kas apmesta viņam vai viņai ap vidu lai viņš vai viņa nevarētu aizlidot tālāk par 10 pēdām. Pārējie spēlētāji pēc kārtas lidoja pie pūšļa un mēģināja to pārdurt ar īpaši nosmailinātiem slotas kātiem . Sargam bija ļauts izmantot zizli lai atvairītu uzbrukumus. Spēle beidzās kad pūslis bija veiksmīgi pārdurts vai arī pūšļa sargs bija nozavējis visas pretiniekus vai pats pārgurumā sabrucis.
Ugunstrase. Spēlētāji pēc kārtas ņēma bumbu un traucās cauri degošām uz pāļiem uzstutētām mucām bumbu vajadzēja izlidināt cauri pēdējai mucai. Spēlētājs kuram to izdevās paveikt visātrāk pa ceļam neaizdegoties kļuva par uzvarētāju.